Medības jau vēsturiski ir bijis viens no pasākumiem, kur augstākie sabiedrības slāņi tiekas, ne tikai lai, retinot faunu, kliedētu dzīves garlaicību, bet arī lai pārspriestu dažādus svarīgus jautājumus, slēgtu vienošanās, censtos ietekmēt viena vai otra lēmuma (politisko vai biznesa) pieņemšanu.
Dzīve rāda, ka medības mēdz būt bīstams pasākums. Bīstams ne tik vien kādam mednieku noskatītam meža kustonim, bet arī pašiem medību dalībniekiem. Viens no zināmākajiem gadījumiem saistās ar bijušo ASV viceprezidentu Diku Čeiniju, kas 2006. gadā irbju medību laikā sašāva savu medību biedru. Par laimi, ievainojums nebija dzīvībai bīstams un 78 gadus vecais kungs izdzīvoja. Citiem, kā, piemēram, ASV Konstitucionālās tiesas tiesnesim Entoninam Skaliam veicās mazāk. Viņam medības šā gada februārī beidzās, tā īsti nemaz nesākušās. Viņš nomira miegā kādā Teksasas rančo, kuru par savu mītni bija izvēlējies Starptautiskais Svētā Huberta ordenis (mednieku brālība, kuras saknes meklējamas 17. gadsimtā Austrijā).
Vakariņas ar medību piegaršu
Arī mūsu politiķiem, kā pagājušajā nedēļā atklājās, nav svešs medību vilinājums, lai gan no publiski pieejamās informācijas netop skaidrs, kur beidzas medības un sākas vakariņas. Stāsts, protams, ir par Latvijas zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kas pēdējā laikā pamanās iekulties dažādos īpatnējos skandālos, jo viņam gadās apmeklēt pasākumus, par kuru statusu, norisi un dalībniekiem tā īsti iepriekš nav bijis skaidrības.
Jūlija nogalē Dūklavs un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis vizītes laikā Lietuvā piedalījās vakariņās ar medībām kopā ar Lietuvas zemkopības ministri Virgīniju Baltraitieni, Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru Jonu Miļu, kam pirms nepilna mēneša izvirzītas apsūdzības dienesta pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā, un gaļas pārstrādes uzņēmuma „Biovela" vadītāju Virgīniju Kantausku. Ja neskaita pēdējo dalībnieku, šķistu – nekas īpašs, divu draudzīgu kaimiņvalstu kolēģi neformālā atmosfērā vakariņo un pārrunā aktuālos jautājumus. Problēma sākās brīdī, kad žurnālisti painteresējās par šī pasākuma detaļām un abu valstu ministri pavēra mutes un sāka runāt.
Sākotnēji skandāls uzliesmoja Lietuvā, kas šobrīd atrodas priekšvēlēšanu gaisotnē un kur politiķi nekavējas cits citu klupināt.
Stāsts par vakariņām un medībām, kuras jūlija beigās notikušas Panevēžā, līdz ar amatpersonu skaidrojumiem ātri vien kļuva pretrunīgs, jo Lietuvas un Latvijas ministru stāstītais nesakrita, un Jānis Dūklavs Lietuvas kolēģi pat vainoja melos. Skandāls izcēlās tādēļ, ka tur piedalījās arī uzņēmēji un nebija skaidrības, kas par šīm izklaidēm maksājis.
Kāds melo
Patiešām, iepazīstoties ar abu ministru versijām, nekļuva skaidrs, kas īsti ir norisinājies. Lietuvas lauksaimniecības ministre Virgīnija Baltraitiene Lietuvas žurnālistiem skaidroja, ka pasākums organizēts par godu Latvijas zemkopības ministra Jāņa Dūklava vizītei. Lai gan Dūklavam neesot bijis līdzi ieroča, viņš esot sēdējis medību tornī. Jau vēlāk ministre paziņoja, ka arī uzņēmēji vakariņās piedalījušies, jo tos aicinājis Dūklavs. Viņš sarunā ar Latvijas Televīziju savukārt sacīja, ka Baltraitiene melo, paužot sašutumu par ministres rīcību, kas priekšvēlēšanu situācijā nu taisnojoties un meklējot, kas pasākumu rīkojis un par to maksājis. Viņš arī uzsvēra, ka viņu vakariņās un medībās bija uzaicinājusi Lietuvas zemkopības ministre Baltraitiene un viņam nebija informācijas, ka uz pasākumu tiks uzaicināti arī uzņēmēji, sak', etiķete neparedz ielūgtajam izprašņāt ielūdzēju par citiem pasākuma viesiem. Pēc ministra domām, šajā situācijā nav veidojies interešu konflikts un bažām par to, ka uzņēmums „Biovela" varētu saņemt labvēlīgāku attieksmi nekā citi uzņēmēji, neesot pamata, jo Zemkopības ministrija tieši jautājumus ar „Biovelu" nekārto, lai gan uzņēmumam varētu būt komunikācija ar PVD.
Šopirmdien pēc tam, kad ministri un valdības vadītāju, kurš sava kabineta locekļus nespēj saturēt grožos, par „starptautiska saspīlējuma" radīšanu bija sarājusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Baltraitiene atvainojās Jānim Dūklavam par situāciju, kas izveidojusies pēc vakariņām un medībām Lietuvā, un, kā jau varēja prognozēt, par skandāla rašanās iemeslu minēja „paranoiskās bailes" Lietuvā. Pats atvainošanās teksts, ko Baltraitiene pirmdien teica preses konferencē Viļņā, ir gana atraktīvs, lai to citētu vārds vārdā: „Vēlos atvainoties Latvijas zemkopības ministram Jānim Dūklavam par to, ka Lietuvā esošo paranoisko baiļu, pokemonu meklējumu, visu iespējamo interpretāciju dēļ nepatikšanas radās arī manam kolēģim Jānim." Kaut gan mobilās aplikācijas „Pokemon GO" lietotāju skaits pēdējā mēneša laikā ir strauji sarucis, droši vien šī vārda iekļaušana atvainošanās tekstā ļaus nopelnīt kādus pluspunktus gados jaunāku vēlētāju vidū. Tiesa, nav izslēgts, ka ministres publiskais klupiens un pīšanās savos skaidrojumos var maksāt ieņemamo amatu.
Dūklava medību un vakariņu nedienas varētu sniegt vērtīgu mācību citiem politiķiem. Pirms pieņemt uzaicinājumu, rūpīgi pārbaudi, uz ko tiec aicināts, jo pretējā gadījumā dzīres var pārvērsties garā publiskās atmazgāšanās kampaņā. Arī secinājums no visa šī stāsta ir vienkāršs – pieķerti melos, politiķi visbiežāk taisnojas, noveļ vainu uz citiem un pat zaudētas cīņas cenšas pārvērst par mazām uzvarām.