Jau kopš vasaras sākuma nerimst protesti Honkongā, kur cilvēki iziet ielās, bažījoties par to, ka centrālā vara sāks ierobežot līdz šim pusautonomās teritorijas demokrātiskās tiesības un brīvības.
Pēdējo pāris mēnešu laikā šis no lokāla notikuma ir pārvērties par globālu, daudzšķautņainu konfliktu, kura „sitieni" trāpa pat šķietami nejaušiem mērķiem.
Politiskais basketbols
Notikumi Honkongā un to nestā rezonanse pasaulē ir pamācošs stāsts par to, cik atšķirīgās vērtību, uztveres un pieņemamas uzvedības sistēmās mēs katrs dzīvojam. Vienlaikus Honkonga neviļus ir kļuvusi par lakmusa papīru mūsu pašu jeb Rietumu vērtību testā. Ikdienā bieži proponējam savu vērtību skalu – demokrātijas, vārda un pulcēšanās brīvības lielo nozīmi – un ar aktīvu rīcību iestājamies, lai gadu simtos Rietumu pasaulē izkarotās tiesības un brīvības saglabātu, kas šobrīd kļūst aizvien grūtāk izdarāms. Tiek atvērti jauni kaujas lauki: kā cīņa ar nevienlīdzību (visās tās formās) vai ar klimata pārmaiņām. Šie jautājumi prasa nopietnu mobilizēšanos un aktīvu iesaisti, taču, ja vien nerunājam par radikālām protesta formām, potenciālās sekas mūs uzreiz un tieši neskar. Honkongas gadījums parāda citu ainu, un uzskatāmākais piemērs ir viena tvīta rezultātā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sabojātās attiecības ar Ķīnu.
Pirms dažām nedēļām NBA kluba Hjūstonas „Rockets" (populārākais NBA klubs Ķīnā, jo tajā savulaik spēlēja Jao Mins) ģenerālmenedžeris Derils Morijs savā Twitter kontā pauda atbalstu Honkongas protestantiem cīņā par savām tiesībām. Tas notika laikā, kad vairāki NBA klubi gatavojās jaunajai sezonai un vairākas pirmssezonas spēles norisinājās Ķīnā ar mērķi popularizēt šo profesionālo sporta līgu valstī, kurā basketbols jau bija kļuvis par populārāko sporta spēļu veidu.
Šāds paziņojums tieši pirms Nacionālās basketbola asociācijas pārbaudes spēlēm Ķīnā radīja konfliktu, raisīja jautājumus par politiku, biznesu un vērtībām visā pasaulē. Viens tvīts, un pasaule apgāzās kājām gaisā. Derils Morijs ierakstu no vietnes Twitter dzēsa, taču Ķīna apturēja vairāku spēļu translācijas, no ēku sienām pazuda plakāti, tika atcelti dažādi mārketinga pasākumi, un šobrīd zem sitiena ir palikti NBA un Ķīnas sadarbības līgumi vairāku miljardu dolāru vērtībā. Interesantākais šajā notikumu ķēdē gan nebija Ķīnas reakcija, jo tā vai citādi bija gaidāms, ka Ķīna reaģēs, jautājums bija vien par reakcijas samērību. Interesantākais – NBA, klubu spēlētāju un administrācijas un sabiedrības reakcija. Vienā svaru kausā tika liktas ASV pilsoņa tiesības paust atbalstu citas valsts iedzīvotāju cīņai par demokrātijas saglabāšanu, bet otrā – finansiālās sekas, ko šāda viedokļa paušana rada. Publiskā diskusija parādīja, ka diemžēl brīdī, kad viedokļa paušana var radīt finansiālas sekas, gan lielas korporācijas ir gatavas piežmiegt demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības, gan pati sabiedrība ieslēgt pašcenzūru un kaunināt tos, kuri atļaujas paust savu viedokli.
Latvijas draudzība ar Ķīnu
Kā liecina ieraksts Ārlietu ministrijas oficiālajā mājaslapā šķirklī par Latvijas un Ķīnas divpusējām attiecībām, „Latvijai ar Ķīnu ir stabils, aktīvs un pragmatisks politiskais dialogs un intensīva vizīšu apmaiņa visos līmeņos". Tā arī ir, Latvijai saistībā ar Ķīnu līdz šim nav nācies bieži lēkt uz ecēšām, paliekot zem sitiena turpmāko sadarbību ar pasaules otru lielāko ekonomiku. Protams, ir bijuši nelieli stresa brīži gan saistībā ar kārtējo Dalailamas vizīti, kad rūpīgi tiek vērots, kādā statusā vietējie politiķi un citas amatpersonas ar viņu tiekas, gan dažādu parlamenta deputātu izveidoto Taivānas un Tibetas interešu grupu aktivitātēm, kas vērojams teju katrā Saeimas sasaukumā. Jāatgādina, ka Latvijas valdība jau 90. gadu sākumā ir atzinusi Ķīnas valdību par vienīgo likumīgo valdību Ķīnā un Taivānā kā neatņemamā Ķīnas sastāvdaļā, tādēļ dažādas parlamentāriešu aktivitātes vērtējamas vien kā šo cilvēku brīva pilsoniskā iniciatīva, ne valsts oficiālā pozīcija. Vēl vairāk, Latvijas parlamentārieši izrāda pretsparu centieniem kušināt neērtās pozīcijas paudēju balsis. Tā, piemēram, 2015. gadā toreizējais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pat atvainojās par Tibetas trimdas valdības pārstāvju salīdzināšanu ar Doņeckas separātistiem. Kalniņš bija centies pārliecināt deputātu grupu sadarbībai ar Tibetas parlamentu netikties ar Tibetas trimdas valdības ārlietu ministri, pamatojot ar to, ka viņam zvanījis Ķīnas vēstnieks Latvijā un brīdinājis par iespējamām ekonomiskajām sekām un sankcijām pret Latviju tikšanās gadījumā. Minētās darba grupas deputāti O. Kalniņa izteikumus vērtēja kā spiediena izdarīšanu uz deputātiem un dezinformācijas izplatīšanu. Atvainošanās tekstā O. Kalniņš, nožēlojot savus izteikumus, norādīja, ka viņš vēlējies vien nosargāt Latvijas ekonomiskās intereses. Izklausās pazīstami, vai ne? Principi, vērtības un morālā pozīcija var pastāvēt stūrī, kamēr priekšplānā izvirzās ekonomiskās intereses. Šajā gadījumā O. Kalniņam grūti ko pārmest. Cenšoties uzturēt labas starpvalstu attiecības ar Ķīnu, viņš ir gatavs pastumt malā vērtības, ar kādām viņš pats, savulaik dzīvojot ASV, ir uzaudzis. Līdzīgi kā NBA gadījumā šis nav viegls lēmums, jo, kamēr skaļa pozīcijas paušana un karoga vicināšana, iestājoties par apspiesto interesēm, nerada nopietnas sekas tev pašam, ir viegli. Situācija mainās, kad viedokļa paušana rada jūtamus zaudējumus.
Padoties un pārdoties?
Šajā ziņā visvieglāk ir tiem, kuriem nav ko zaudēt. Viens piemērs ir populārā sociālās satīras animācijas seriāla „Dienvidparks" (kurā jau vairāk nekā 20 gadu tiek parodēts teju viss zem debesjuma) veidotāji. Jaunās sezonas otrajā „Dienvidparka" sērijā tika izsmieta gan Āzijas lielvalsts nespēja pieņemt pat mazāko kritikas devu, gan tie, kuri, dzenoties pēc Ķīnas juaņām, ir gatavi teju vai māti pārdot, un seriāls Ķīnā tika aizliegts. Pēc šī lēmuma „Dienvidparka" veidotāji Twitter ievietoja oficiālu atvainošanos Ķīnai: „Tāpat kā NBA arī mēs laipni ielūdzam Ķīnas cenzorus mūsu mājās un mūsu sirdīs. Arī mēs naudu mīlam vairāk nekā brīvību un demokrātiju. Prezidents Žī nepavisam nelīdzinās Vinnijam Pūkam. Lai dzīvo varenā Ķīnas Komunistiskā partija! Lai bagātīga šī rudens prosas raža! Tagad mūsu starpā viss labi, Ķīna?"
Latvija, protams, šādu tekstu nevarētu atļauties. Mums galu galā ir jāuztur labas starpvalstu attiecības, pat ja tas nozīmē atsacīšanos no savām vērtībām.
30.10.2019.