Pagājušajā piektdienā jaunās valdības finanšu ministrs Jānis Reirs (līdzīgi kā viņa amata brāļi un māsas iepriekš) mēroja ceļu uz Saeimu, lai nobružātā portfelī iesniegtu parlamentā 2019. gada budžetu jeb – precīzāk – tehnisko budžetu, jo pie jaunajām iniciatīvām valdība ķersies krietni vēlāk.
Budžeta apstiprināšanu gaida daudzi, jo līdzekļu piešķīrums nepieciešams daudzām aktivitātēm, pat Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanai (kavējoties budžetam, apdraudēta būs pilsoņu iespēja nobalsot sev vēlamajā iecirknī).
Mediķiem pieliek
2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām kavējās jaunās valdības izveide, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets. „Tehniski" tehniskais budžets tika izstrādāts jau iepriekšējās, Māra Kučinska, valdības laikā, taču, kā zināms, jauna slota tīri slauka, un atsevišķas pozīcijas tika pārskatītas vai arī meklēti finansējuma avoti pozīcijās, kurās bija palikuši baltie plankumi.
Kopumā 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.
Kas ir ieguvēji? Šā gada budžetā iekļauti: papildu 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai; 41,3 miljoni eiro pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm; 10,4 miljoni eiro, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam; 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai; 7,2 miljoni eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai; 5,4 miljoni eiro Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai; 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai; 3 miljoni eiro medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai; 3 miljoni eiro neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidei; 2,7 miljoni eiro īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības; 2,6 miljoni eiro Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem.
Pedagogiem – jāgaida
Savu kārtu vēl gaida pedagogi, kuru algu pielikumam tika solīti aptuveni 9 miljoni eiro. Kučinska valdība pērn vasarā apstiprināja grafiku pakāpeniskai pedagogu algu celšanai. Tiesa, par reālu algu palielināšanu katru gadu valdībai šā vai tā jālemj atsevišķi, jo plānā iestrādāts, ka uz pieaugumu var cerēt, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai. Valdība 5. martā, izskatot šā gada valsts budžetu, neatrada finansējumu minimālās pedagogu darba samaksas likmes celšanai, līdz ar to Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pošas 20. martā rīkot piketu pie Saeimas, kur plāno pulcēties vismaz 2500 arodbiedrības biedru.
Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska cer, ka līdz šā gada 1. septembrim tiks rasts risinājums pedagogu algu palielināšanas jautājumā, taču viņas šābrīža piedāvājums pie finansējuma tikt, pārskatot finansējumu sporta būvēm, nešķiet optimistisks, jo varam prognozēt, ka tas sastapsies ar lielu pretsparu. Pedagogu atalgojuma jautājuma atrisināšana kopā ar budžeta pieņemšanu Saeimā, kas notiks marta beigās vai aprīļa sākumā, būs pirmās nopietnās ugunskristības Krišjāņa Kariņa valdībai.
„Nē" kvotām!
Jau pērn valdība un Saeima skaļi paziņoja, ka atsakās no ilgus gadus īstenotās prakses, apstiprinot budžetu, sadalīt arī tā dēvētās deputātu kvotas. „Deputātu kvotas" – koalīcijas partiju vienošanās par to, cik deputāti varēs atvēlēt dažādiem projektiem, pirms valdības izstrādātais valsts budžets nākamajam gadam vēl bija nonācis Saeimā. Koalīcijas partijas pašas gadu no gada šausminājās par šo praksi, taču negribīgi to turpināja, jo tas bija pārāk kārdinošs veids, kā legāli pirkt vēlētāju balsis. Vadzis lūza 2017. gada budžeta pieņemšanas naktī, kad „deputātu kvotās" tika sadalīti nepilni 30 miljoni eiro – lielāka summa nekā iepriekšējos gados, ko atsevišķas Saeimas opozīcijas partijas skaidroja ar nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Lielāko daļu šo priekšlikumu bija iesnieguši trīs koalīcijas partiju deputāti. Atskaņas no šīs nakts bija tik melnas, ka pat premjeram Kučinskim bija jānāk ar publisku komentāru, ka „2017. gada budžets bija labi sagatavots, taču ar „deputātu kvotām" tam tika uzlikts traips".
2018. gada budžeta veidošanā „deputātu kvotu" problēma skaļi vairs neizskanēja, taču opozīcija vērsa uzmanību, ka par spīti paziņojumam par kvotu atcelšanu tās esot noslēptas ministriju pieprasījumos budžetam. Koalīcijas deputāti, kuri gribēja īstenot savus politiskos mērķus, esot gājuši pie saviem ministriem un sarunājuši, lai viņu priekšlikumus iekļauj ministriju pieprasījumos.
Zīmīgi, ka opozīcija nebija skaļākā „deputātu kvotu" prakses kritizētāja, jo parasti šajā procesā labums atlēca arī tai un to atbalstošajām sabiedriskajām organizācijām.
Šobrīd valdību veido vairākas partijas, kas priekšvēlēšanu periodā sevi pieteica kā jaunas politiskās kultūras nesējus, līdz ar to nepārsteidz to rezervētā attieksme pret kvotām. Cerams, šī prakse ir aizgājusi uz neatgriešanos un budžeta līdzekļi tiks sadalīti ne pēc tā, cik balsu vajadzēs nozvejot vienā vai otrā novadā, bet pēc skaidri saprotama prioritāšu saraksta.
13.03.2019.