Kamēr Valdis Dombrovskis premjera krēslu pametīs, pēc paša teiktā, ar „padarīta darba sajūtu" (pie tā pieskaitāms arī lēmums amatā atjaunot Jutu Strīķi), viņa pienākumu pārmantotāju Laimdotu Straujumu lielākais darbs vēl tikai sagaida.
Neviens neprognozēja, ka jaunu valdību kritušās vietā izveidot būs viegli, jo īpaši situācijā, kad tajā jāiesaista cits politiskais spēks. Netika arī lolotas ilūzijas, ka valdības veidošanā politiķi izrādīs nesavtību, atturību, džentlmeniskumu un visas citas uzvedības normas, kas politikā parasti nav klātesošas. Taču mēs arī negaidījām, ka jauno valdību veidojošās partijas cīņā par amatiem un ietekmi aizmirsīsies tik ļoti, ka uzspļaus savam publiskajam tēlam un solījumiem, kas doti vēl tikai pirms dažiem mēnešiem vai pat nedēļām.
Kā varēja būt
Ja uz jaunās valdības izveidi raugās bezkaislīgi, gluži kā uz matemātikas uzdevumu, kurā ir maz nezināmo, Ministru kabineta izveide grūtības nerada. Valdība nostrādās nepilnu gadu (tās darbs turpināsies arī neilgu laiku pēc 12. Saeimas vēlēšanām). Katra jauna ministra iestrādāšanās atkarībā no viņa spējām adaptēties prasa aptuveni pusgadu, līdz ar to liela loģika ministru nomaiņā nav saskatāma. Kabinetu bija iespējams izveidot, neieviešot lielas izmaiņas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs decembrī, pildot savu jau iepriekš pieņemto lēmumu, ministra posteni atstāja. Laimdotai Straujumai uzņemoties pildīt premjera pienākumus, vakants kļūst arī zemkopības ministra krēsls. Šīs ir tās ministrijas, kuru vadīšanā tradicionāli ir bijusi ieinteresēta Zaļo un Zemnieku savienība. Ieliekam tur savus cilvēkus, ja nepieciešams, vienojamies ar pārējiem koalīcijas partneriem par vēl kādu ministra krēslu (labklājības?) vai arī citu ietekmīgu amatu valsts pārvaldē un strādājam tālāk, bez lielām revolūcijām un grozījumiem valdības deklarācijā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 22.01.2014.
aUTORS: EGILS KAZAKEVIČS