Pagājušās piektdienas laikraksta numurā rakstīju par meža pīļu aizlaišanos no Madonas Mīlestības graviņas dīķa. Pīles ir atgriezušās, un atpakaļ ir arī „Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa, kuras trūkumu Latvijas politikā mēs tā pa īstam nemaz nepaguvām izjust.
28. oktobra rīta pusē par nelielu pārsteigumu parūpējās „Vienotības" svaigi izceptais un ilgu laiku „bez vēsts pazudušais" Saeimas deputāts Jānis Junkurs, ap kura iekļūšanu 12. Saeimā jau visai drīz pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas tika sacelta pamatīga epopeja. Jānis Junkurs nāca klajā ar paziņojumu, ka nolēmis atteikties no deputāta mandāta, kas uz iekļūšanu Saeimā ļauj pretendēt nākamajam attiecīgo partiju pārstāvošajam kandidātam, kurš balotējies tajā pašā vēlēšanu apgabalā. Kurzemes vēlēšanu apgabalā tā ir Solvita Āboltiņa.
Risinājums ir vienmēr – tik jāmeklē
Jau kopš brīža, kad kļuva zināms, ka viena no „Vienotības" līderēm nav guvusi pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu Saeimā, publiskajā telpā sākās spekulācijas par tēmu „Kā Āboltiņa kļūs par deputāti?". Pat tie, kam politikas procesa vērošana un analizēšana ir pamatdarbs, ne mirkli nešaubījās par to, ka Āboltiņa no politiskās skatuves tā vienkārši nenoies.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 29.10.2014.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS