Līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlikuši vien daži mēneši, un politisko partiju reitingi jau ļauj ieskicēt nākamā Saeimas sasaukuma aprises. Priekšvēlēšanu hipodromā sacīkšu priekšgalā izvirzījušies tradicionālie rikšotāji – „Saskaņa" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas nevienam nav pārsteigums. Lielāks pārsteigums ir šobrīd trešā populārākā partija – KPV LV, tautā saukta arī par Kaimiņa partiju, kas gan strauji pārtop (vismaz publiskā tēla ziņā) par Kaimiņa/Gobzema partiju.
Svaigāko no sabiedriskās domas aptaujām ir jūlija otrajā pusē veicis pētījumu centrs SKDS.
„Saskaņa" – pa iemīto taku
Aptaujā „Saskaņa" uzrāda 21,4% procentpunktus. Partijas reitings kopš jūnija pieaudzis par nebūtiskiem 0,4%, un „Saskaņas" atbalstam jau gadiem ir tendence saglabāt stabilitāti, paņemot aptuveni piekto daļu no kopējām balsīm, un, līdzīgi kā vairāku iepriekšējo vēlēšanu uzvarētāji, „Saskaņa" varēs rēķināties ar proporcionāli lielāku deputātu skaita pieaugumu nākamajā parlamentā. Klasiskais „Saskaņas" vēlētājs šajās vēlēšanās varētu būt vēl motivētāks nekā iepriekšējos ciklos, jo KPV LV gadījumā stingru „nē" koalīcijas veidošanai ar „Saskaņu" neesam dzirdējuši, un arī pieredze ar ZZS par spīti partijas līdera Augusta Brigmaņa teiktajam, ka ar „Saskaņu" kopā nu nekādi, neatstāj pārliecību, ka šī apvienība, saskaņā ar reālpolitikas principiem, neierauga potenciālu sadarbībā ar „Saskaņu", vēl jo vairāk situācijā, ja valdības veidošanai pietiks tikai ar šo abu partiju deputātu balsīm, bet pārējo Saeimas sastāvu veidos nestabili ambiciozi savstarpēji naidīgie politiskie spēki.
Kas var patraucēt „Saskaņai"? Tās vēlētājs var nogurt no partijas mūžīgo opozicionāru tēla. Kaut arī šobrīd liela atbalsta tai nav, daļu „Saskaņas" vēlētāju, kas partijā kā savu interešu aizstāvē ir vīlušies, varētu pārvilināt Latvijas Krievu partija ar tās lokomotīvēm – eiroparlamentāriešiem Tatjanu Ždanoku un Andreju Mamikinu. Tradicionālo „Saskaņas" vēlētāju var neuzrunāt arī partijas premjera kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, kas vēl netiek uztverts kā „savējais".
ZZS – sev neierastā lomā
Kaut arī sabiedrībā atbalsts ZZS rūk, tā ar 12,4% joprojām ir otra populārākā partija Latvijā. Esam jau pieraduši, ka premjera partijām vēlēšanās neklājas spoži, jo tām pārsvarā tiek vēlētāju negācijas – „Latvijas ceļš", Tautas partija, daļēji arī „Vienotība" tam kalpo par pierādījumu. Šajā sasaukumā, vai nu smalki apspēlējot savus koalīcijas biedrus no „Vienotības", vai izmantojot varas vakuumu, ZZS beidzot tika pie Ministru prezidenta amatu, ar to laužot gadu gaitā izveidojušos stereotipu, ka ZZS nevēlas iziet no savas komforta zonas – būt valdībā, taču to nevadot, līdz ar to gūstot visas tās priekšrocības, ko sniedz spēcīga koalīcijas biedra statuss, vienlaikus izvairoties no spēcīgāko sitienu uzņemšanas uz savas ādas. Salīdzinoši labu reitingu partijai izdevies saglabāt, pateicoties tam, ka Māris Kučinskis nav Laimdota Straujuma (runājot par publisko tēlu un oratora prasmēm), un lielu skandālu trūkums. Kučinska valdība ir saņēmusi ne mazums kritikas, taču tā nav raisījusi plašu rezonansi sabiedrībā un līdz ar to spējusi ietekmēt ZZS. Jāpiebilst, ka ZZS ir arī salīdzinoši stabils elektorāts, ar kuru var lepoties ja nu vienīgi Nacionālā apvienība (NA) un daļēji „Saskaņa". Tiesa, šis elektorāts svārstās 8%-10% robežās, tādēļ, ja partija vēlas saglabāt ietekmi, tai ir aktīvi jāstrādā, lai atbalstu vairotu. Šobrīd partijas stiprais bastions ir reģioni, kuros daudzviet pie varas ir ZZS biedri, taču, kā zinām, pašvaldību vēlēšanās daudz būtiskāka ir personāliju loma, ne partijas piederība.
„Viss KNAB sadodas rokās, lai KPV LV palīdzētu"
Lai prognozētu KPV LV uzrāvienu sabiedrības atbalstā, nebija jābūt sociologam vai politisko procesu pētniekam. KNAB un politiskie oponenti ir darījuši visu, lai Artusa Kaimiņa vadītais politiskais spēks, kura premjera amata kandidāts ir jurists Aldis Gobzems, virzītos augšup. Populistiskās (nevēlos šim vārdam piešķirt negatīvu pieskaņu, jo tā pamatnozīme ir pretstatīt tautas intereses šaurākām sabiedrības elites interesēm) partijas spēks ir tās vajāto taisnības cīnītāju – iekārtas mocekļu – tēlā, par ko var pateikties jau minētajam KNAB, kas acīmredzot uzskata, ka kliedzošākie priekšvēlēšanu kampaņas pārkāpumi saistās ar cilvēkiem, kuri, ietērpušies T kreklos, ievieto savas fotogrāfijas vietnē facebook, un mūziķa ar skatuves vārdu Roberts Ox aktivitātēm. Partijai noteikti palīdz arī abi centrālie tēli – Artuss Kaimiņš un Aldis Gobzems, kurš gan ne vienmēr spēj saglabāt vēsu galvu, laikraksts „Dienas Bizness", kura viedokļu slejās lasāmi komplimentāri raksti par KPV LV, savukārt ar tanku tiek pārbraukts pāri „Vienotībai" – gan jaunajai, gan iepriekšējai, kā arī jo īpaši Jaunās konservatīvās partijas līderiem Jutai Strīķei un Jurim Jurašam, kas arī pretendē uz KPV LV elektorātu. Partijai noteikti palīdz jau iepriekšējās Kaimiņa iestrādnes, mobilizējot Latvijas pilsoņus ārvalstīs, kā arī jauniešu auditoriju, kuru līdz šim, šķiet, tikai daļēji NA bija izdevies uzrunāt. KPV LV ir visi priekšnosacījumi, lai nākamajā Saeimā ienāktu ar vismaz 10 deputātu mandātiem (šobrīd partijas reitings ir 7%). Šobrīd KPV LV, kam ir visstraujāk augošais reitings, var patraucēt daži apstākļi. Pirmais – ja mitēsies ar partiju saistītie skandāli un atslābs sabiedrības interese. Otrais – partija nespēs skaidri formulēt savu nostāju par sadarbību ar „Saskaņu", kas dažiem vēlētājiem ir principiāls jautājums, izvēloties, par kuru partiju balsot. Trešais – un šis process jau notiek – partijā, sajūtot iespēju salīdzinoši viegli tikt Saeimā, iestāsies gadījuma cilvēki un oportūnisti, kas degradēs KPV LV tēlu.
Perspektīvie
Par iekļūšanu 13. Saeimā jāsatraucas arī NA. Kaut gan partija ir izkritusi no populārāko partiju trijnieka, NA ir viens no tiem politiskajiem spēkiem, kam jūlijā izdevies atbalstu jūtami pieaudzēt – līdz 6,8%. Tiesa, partijai jāsatraucas par pamatoti vai nepamatoti tai pielipušo maksātnespējas administratoru netīro shēmu piesedzēju lomu. Savu nacionāli noskaņoto vēlētāju partija nezaudē, taču šobrīd tai ir grūti piesaistīt vēl neizlēmušo vēlētāju, jo NA atšķirībā no, piemēram, KPV LV nav tā, par kuru atdot protesta balsi.
Kamēr „Jaunā Vienotība" kūļājas ap reitingu kājgali, „Attīstībai/Par!", kuru nosacīti var dēvēt par veco „Vienotību", kas pulcē liberāli domājošos politiķus, pamatoti var cerēt uz iekļūšanu parlamentā. Šobrīd tā līdz 5% latiņai vēl neaizsniedzas, taču var puslīdz droši prognozēt, ka tai tas izdosies.
Pirms pusgada cerīgas šķita arī Jaunās konservatīvās partijas izredzes, taču KPV LV strauji nosūc tās potenciālo vēlētāju, jo daudzuprāt Kaimiņš ar Gobzemu iemieso labāku cīnītāju ar korumpēto eliti duetu, nekā Strīķe ar Jurašu, kuri kopā ar Jāni Bordānu savu lielāko trumpi – Rīdzenes sarunas – izspēlēja nedaudz par agru.
Līdz vēlēšanām vēl ir pietiekami daudz laika, lai šis partiju kartējums pamainītos, taču jau tagad var droši teikt, ka 13. Saeima vismaz izklaides ziņā mums neliks vilties.
01.08.2018.