Mandarīnu dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzija, precīzāk – Ķīnas dienvidi, kur tos kultivēja jau pirms vairāk nekā trīstūkstoš gadiem. Pirmā rakstiskā ziņa – vienā no ķīniešu rokrakstiem 1178. gadā aprakstītas 27 labākās apelsīnu un mandarīnu šķirnes.
Sens ķīniešu ticējums pieprasa, lai Jaunajā gadā, dodoties ciemos, viesis mājas saimniekam dāvinātu divus mandarīnus un, dodoties projām, divus tādus arī saņemtu pretī. Šī neparastā rituāla nozīme: vārdi „pāris (divi) mandarīnu" skan līdzīgi vārdam „zelts" – viesis un saimnieks viens otram novēl bagātu jauno gadu. Par to, kā cēlies saldo augļu nosaukums, versijas ir vairākas, bet visticamākā – tas radies no Ķīnas augstāko ierēdņu – mandarīnu – koši oranžajiem formas tērpiem. Eiropieši mandarīnus iepazina tikai XVI-XIX gs. Vieni avoti apgalvo, ka pirmo mandarīnu koku 1840. gadā Itālijā ieveda un iemācīja itāļus pareizi izaudzēt augļus neapolitānis Mišels Tenors, citi – ka to 1805. gadā izdarīja sers Abrahams Hune no Kantonas (Ķīnā) vai arī pat ka kociņu dāvanā saņēmis Napoleons. Ir arī versijas, ka oranžos augļus Eiropa iepazina krietni vien agrāk. Senie grieķi tos sauca par „cedros", šis vārds vēlāk pārvērtās par „citruss". Uzskata, ka daudzās senās leģendās minētie zelta āboli īstenībā bijuši mandarīnu paveidi. Grieķu leģenda vēsta, ka ābele ar „zelta āboliem", kas cilvēkiem dāvāja veselību un spēku, augusi titāna Atlanta meitu nimfu Hesperīdu dārzā. Seno grieķu teiksmu varonis Hērakls vienā no saviem varoņdarbiem tos no pūķa Ladona sargātā dārza gan ar spēku, gan viltu ieguva. „Zelta ābolu" brīnumainās īpašības apdziedājuši arī senie skandināvi – viņu dievietei Idunnai piederējuši „zelta āboli", kas dievietei līdzējuši saglabāt mūžīgu jaunību. Par mandarīnu derīgajām īpašībām dzirdējuši visi – šis citrusauglis organismam nepieciešamā C vitamīna ziņā ir vesela bagātību krātuve. Bez tam tas lieliski dzesē slāpes un pat saaukstēšanās gadījumā līdz samazināt temperatūru. Tajā ir divas reizes mazāk kaloriju nekā diētiskajā jogurtā, tas palīdz novājēt. Mandarīni ir arī brīnišķīgs antidepresants, tie spēj nomierināt nervu sistēmu un uzlabot organisma vispārējo tonusu. Viena no mandarīnu derīgākajām daļām ir to miza, kas satur daudz derīgu vielu. Tā mazina iekaisumus, palīdz bronhīta un sausa klepus gadījumā, tautas medicīnā spirta uzlējumu mandarīnu miziņām lieto apetītes uzlabošanai. Diemžēl, neraugoties uz savām labajām īpašībām, pie nepareizas lietošanas mandarīni var arī kaitēt. Šis citrusauglis jūtami paaugstina skābes daudzumu gremošanas orgānos un kairina zarnu un kuņģa gļotādu, tāpēc šajā ziņā jūtīgākiem cilvēkiem labāk atturēties no tā lietošanas. Gardo augļu pārmērīga lietošana, sevišķi bērniem, var izraisīt alerģijas rašanos.
Galvenie mandarīnu ražotāji ir Ķīna, Spānija, Turcija, Maroka un Ēģipte.
EGILS JUCEVIČS
17.12.2021.