(Sākums iepriekšējos “Stara” numuros)
Madonas vidusskolas direktors Jānis Dobulis ar ģimenei 1925. gadā pārcēlās uz Rīgu, bet vēlākus dzīves gadus bija nodomājis pavadīt Madonā.
Māja Skolas ielā 21
Jānis Dobulis 1925. gada vasarā pieņēma darba piedāvājumu Izglītības ministrijā, un ģimene pārcēlās uz Rīgu. Tomēr vēlākus dzīves gadus J. Dobulis bija nodomājis pavadīt Madonā. Tapa mājas projekts (autors Eduards Smurģis), un 1925. gada 26. jūnijā viņš lūdza Madonas miesta būvkomiteju apstiprināt iesniegto mājas būvplānu, lai uzsāktu celtniecību. Tika uzbūvēta māja Skolas ielā 21, ar skatu uz vidusskolas ēku. Vēlāk arhitekts Indriķis Blankenburgs projektēja saimniecības ēkas piebūvi.
Mājas pirmajā stāvā dzīvoja ģimnāzijas direktors Aleksandrs Aizpurītis, otrā dzīvoklī – internāta pārzinis, vingrošanas skolotājs Vilis Skuja. Mājas otrajā stāvā bija iekārtots zēnu internāts. Vasarās tur dzīvoja J. Dobuļa dēls Pēteris ar māti, tēvs atbrauca nedēļas nogalēs un atvaļinājumā. Pēterim ļoti patika skatīties uz skolas balto ēku: "Sevišķi iespaidīgi tas bija negaisa laikā, kad zibeņi plāksnāja pa tumšajām debesīm. Tā reizi raudzījos pa vaļējo logu lietus gāzē, kad reizē ar zibeni bija sprādziens, kas atsita mani no loga atpakaļ. Zibens bija ķēris skolas skursteni, nonācis lejā un arī tur izdarījis nelielus postījumus."
Rīgā pavadītie gadi
Rīgā J. Dobulim amati mainījās, darbu bija daudz. Sākot ar vidusskolu programmu pārstrādāšanu, dažādu noteikumu izstrādāšanu, allaž iestājoties par vidusskolām, arī tad, kad sākās debates par vidusskolu absolventu pārprodukciju. 1931. gadā viņš bija komandējumā dažādās Eiropas valstīs, apmeklēja vidusskolas Kauņā, Vīnē, Berlīnē, Parīzē un citviet. Viņš secināja, ka Latvijā ir labas skolu telpas, arī skolotāji te strādā labi, bet mācību līmenis jāpaaugstina, kā arī domāja par citiem uzlabojumiem. J. Dobuli divas reizes apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni – 1928. gadā (IV šķira) un 1933. gadā (III šķira).
Dzīve svešumā
1944. gada rudenī Jānis Dobulis ar sievu, mazdēliņu un vedeklu, kas bija otra bērniņa gaidībās, devās projām, uz Vāciju. Vēlāk no Rīgas atbrauca dēls, un viņa ģimenē piedzima otrs dēliņš. Tālāk bija garš un grūts ceļš, kas aizveda uz ASV, un J. Dobuļa dzīves noslēgums pagāja svešumā: "Esmu mēģinājis nodrošināt savas vecuma dienas ar cementu un akmeņiem, bet šis nodrošinājums izrādījās pavisam nestabils, jo bija jāpamet dzimtene. [..] Cilvēks var iecerēt un gribēt, bet tik bieži viņa cerības izgaist kā sapnis." Māja Madonā stipri cieta Otrā pasaules kara beigās un pēc tam tika nojaukta.
(Turpinājums sekos.)
24.03.2026.