25. martā Latvijas Okupācijas muzejā svinīgi tika papildināts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālais reģistrs. Nominācijā „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss" pievienotas septiņas jaunas vēstules no Tukuma, Latvijas Okupācijas, Andreja Pumpura Lielvārdes un „Ebreji Latvijā" muzejiem.
Latvijas muzeji UNESCO programmā „Pasaules atmiņa" tieši Sibīrijā rakstītu vēstuļu uz bērza tāss apzināšanā un glabāšanā iesaistījušies kopš 2009. gada. Iniciatīva aizsākās, kad pēc Tukuma muzeja ierosmes tika apzinātas Latvijas muzejos esošās vēstules uz bērza tāss, kas rakstītas no apcietinājuma vai nometinājuma vietām laikā no 1941. līdz 1956. gadam. Tika izveidota nominācija „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss", kurā tobrīd tika iekļautas 19 vēstules no 7 Latvijas muzejiem, tostarp arī Madonas, ko ierakstīja jaunizveidotajā programmas „Pasaules atmiņa" Nacionālajā reģistrā. 2014. gadā nominācija papildināta ar 24 jaunām vēstulēm. Madonas muzejā glabājas viena vēstule – Elzas Serdānes (dzim. Trumekalnes) tuviniekiem sūtītais Lieldienu apsveikumu uz bērza tāss. 2012. gadā Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā notika UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" atpazīstamības zīmes svinīga atklāšana.
Pavisam apzinātas ir 45 vēstules no 9 muzejiem – Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja, Daugavas muzeja, Jēkabpils vēstures muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Talsu novada muzeja un Tukuma muzeja.
Jāteic, ka katra no vēstulēm ir tikai neliels mirklis no cilvēku dzīvesstāsta traģēdijas izsūtījumā. Bērza tāsis bija teju vienīgais pieejamais materiāls izsūtījuma vietās Sibīrijā, uz kurieni 1941. un 1949. gadā deportēja aptuveni 167 000 Latvijas iedzīvotāju. Taču uz kādas vēstules rakstīts: „Rakstu jums uz tāss – nedomājiet, ka man nav papīra. Vienkārši gribējās jums aizsūtīt gabaliņu no taigas un tas ir viss."
Lai izgatavotu šādu ārkārtīgi plānu vēstuļpapīru no bērza tāss, bija jābūt zināmām iemaņām un jāzina, kuras bērza tāss daļas izmantot. Materiāla trauslums ir nosacīts, jo, lai arī restaurētas, muzeja glabāšanā nonākušās vēstules ir labi saglabājušās.
„Šo priekšmetu vērtība nav tajā materiālā, koksnē vai bērza tāsī. Šo materiālu vērtība ir mīlestība. Tieši tāpēc mēs tās glabājam. Cilvēcības dēļ. Cilvēki tādā veidā ir viens otru atbalstījuši tādā brīdī, kad nav naudas, kad nav cita veida, kā atbalstīt otru," skaidro Okupācijas muzeja galvenā krājuma glabātāja Taiga Kokneviča.
Esot svešumā un tālumā no saviem radiem, tuviniekiem un draugiem, cerība palīdz uzturēt ticību un dzīvesprieku, nesaraut saites ar dzimteni, bet joprojām ilgoties un tiekties mājup. Šīs izjūtas tālu Austrumos, Sibīrijas taigā, uz bērza tāsīm ievērpa desmitiem tūkstošu izsūtīto Latvijas iedzīvotāju. UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauts vien niecīgs skaits no tām, kas saglabājušās Latvijas muzejos. Taču šeit skaits nav svarīgākais, bet gan forma un saturs. Šīs unikālās bērza tāsis palīdz labāk izprast Latvijas un bijušās Padomju Savienības vēstures traģiskās lappuses tā sauktā Staļina kulta periodā. Neviena vēstures grāmata vai skaitlis nespēj paskaidrot Staļina represijas tik tieši un skaidri, kā ikdienišķa bērza tāss, kurā ar tinti ierakstītas totalitārisma liecības.
Piederība UNESCO „Pasaules atmiņas" Latvijas nacionālajam reģistram ir priekšnosacījums pretendēšanai uz pieteikumu starptautiskajam reģistram. Līdz šim tajā no Latvijas iekļauts Dainu skapis, cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības „Baltijas ceļā", kā arī Polijas sagatavotā nominācija par Ļubļinas ūnijas noslēgšanas akta dokumentu.
Šovasar jūnijā Likteņdārza Saieta namā iecerēts izvietot ceļojošo izstādi ar šīm vēstures liecībām, ko apņēmies finansēt Likteņdārza fonds. Savukārt no 2023. gada maija Latvijas prezidentūras laikā tiks izveidota kopīga izstāde Strasbūrā Eiropas Padomes Ministru komitejā.
5.04.2022.