Kad cilvēks sāka apgūt palīglīdzekļus, lai ērtāk pārvietotos sniegā, nav zināms pat aptuveni. Pirmās sniegiem bagātos reģionos pirms tūkstošiem gadu laikam bija sniega kurpes – no zariem vai cita materiāla veidoti, izskatā tenisa raketēm līdzīgi, pie kājām stiprināmi pinumi.
Tie palielināja pēdu laukumu, un tās vairs negrima sniegā. Vēlāk cilvēki atrada, ka medībās piesnigušos mežos un laukos ērtāk var pārvietoties, pie kājām piesienot plānus, garenus, šaurus koka gabalus. Tā varēja pārvietoties ātrāk – tie spēja pa sniegu arī slīdēt. Šķiet, tas noticis jau neolīta laikmetā – senākie Norvēģijas alās atrastie klinšu zīmējumi ir ap 7000 gadu veci, starp tiem ir tādi, kas nepārprotami apliecina: jau tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras cilvēki lietoja slīdošas slēpes. Norvēģu teikas apgalvo, ka arī dievs Ulls un dieviete Skandi bijuši prasmīgi slēpotāji. Vecākās Zviedrijā atrastās no priedes koka slēpes bija ap 5200 gadu vecas, 2,04 m garas un 15,5 cm platas, Latvijā, Sārnates apmetnē (Ventspils novads) atrastā slēpe ir 4000-5000 gadu veca, 1,37 m gara, 15,5 cm plata. Gadiem ritot, slēpošana arvien vairāk kļuva par norvēģu brīvā laika nodarbi. Parādījās slēpes ar citām proporcijām, kas ļāva attīstīt lielāku ātrumu – 170-220 cm garas, 5-8 cm platas, mazliet izliektas, lai uz tām labāk sadalītos slēpotāja smagums. Slēpotāji sāka lietot nūjas, sākumā tikai vienu – otrā rokā bija medību ierocis.
XVIII gs. Norvēģijas armijā izveidoja slēpotāju vienības, bet XIX gs. beigās-XX gs. sākumā slēpošana Norvēģijā kļuva par sporta veidu. 1844. gadā Tromso pilsētā notika pirmās slēpošanas sacensības, ap 1870. gadu tika izdotas arī pirmās pamācības slēpošanai. Telemarkas provincē norvēģis Sondre Norheims izveidoja saišu veidu, ar kuru pie slēpes tiek fiksēts tikai apava purngals, šāda veida stiprinājumi ir populāri arī šodien. Slēpju popularitāti veicināja polārpētnieka Fritjofa Nansena 1888. gadā uz slēpēm veiktā Grenlandes šķērsošana. F. Nansens par savu ceļojumu uzrakstīja grāmatu, kura daudzus, it sevišķi jauniešus, rosināja pašiem izmēģināt jauno sporta veidu, un slēpes kļuva populāras ne tikai Ziemeļu, bet arī Centrālajā Eiropā. Alpu stāvajās nogāzēs "Telemark" stiprinājums izrādījās nepiemērots, un austriešu gleznotājs un pedagogs Matiass Zdarskis izstrādāja jaunu Lilienfeldes stiprinājuma veidu, pie slēpes nostiprinot visu slēpju zābaka pēdu. Viņš arī pēc eksperimentiem saitējuma zonā samazināja slēpes platumu, iegūstot iespēju nobraucienos labāk veikt pagriezienus. Mūsu dienās slēpes ir gan brīvā laika pavadīšanas, gan sporta inventārs. Sporta disciplīnas, kurās izmanto slēpes, ir ļoti daudzas – distanču slēpošana, biatlons, frīstails, kalnu slēpošana, lēkšana no tramplīna. Tās visas iekļautas Ziemas olimpisko spēļu programmā.
EGILS JUCEVIČS
21.01.2022.