Jānis Antēns Mētrienā par skolotāju nostrādāja no 1941. gada oktobra līdz 1947. gada augustam, divu Latvijas okupāciju laikā, vispirms vācu, tad padomju. Cik noprotams, tad politikā Antēns uzskatīja par labāku „nemaisīties”, taču viņu ļoti interesēja sabiedriski kulturālā darbība, kura tomēr nav brīva no ideoloģijas.
Kad 1940. gadā padomju okupācijas vara izvērtēja skolotāju kadrus, Jānis Antēns, būdams Patkules pamatskolas pārzinis, Madonas apriņķa skolu valdei par sevi rakstīja: „Kompartijā un sociāldemokrātos neesmu sastāvējis, ar Latviešu Zemnieku savienību un aizsargiem nesadarbojos. Nekustamā īpašuma man nav, vecāki dzīvo Smiltenē." Taču pēc gada, jau vācu okupācijas laikā, Izglītības un kultūras galvenās direkcijas ģenerāldirektora un Pamatskolu daļas vadītāja 1941. gada 27. augusta rīkojums vēstīja: „Atbrīvot no darba Madonas apriņķa Patkules pagasta 1. pakāpes pamatskolas pārzini Jāni Antēnu, ar piebildi – politisku iemeslu dēļ." Tā paša gada rudenī J. Antēna vārds lasāms Mētrienas pamatskolas skolotāju sarakstā. Taču vispirms iepazīsimies ar Jāņa Antēna autobiogrāfiju, kuru viņš rakstīja 1936. gada vasarā, būdams virsnieku vietnieku nodaļas kursants Latvijas karaskolā.
„Esmu dzimis 1911. gada 6. aprīlī Smiltenes pagasta Vārnas muižā, kur mans tēvs strādāja par mežsargu. Bet pavisam drīz tēvu no iekoptās mājas, starp zaļiem mežiem, projām aizsauca Pasaules karš. Turpmāk abi ar māti mitām viņas vecāku lauku mājās Palsmanes pagastā, bet pēc tam pārgājām dzīvot uz Smiltenes pilsētu pie tēva vecākiem. Šeit par daudz agri mani piemeklēja neatsverams zaudējums – pēkšņi saslima māte un nomira 1916. gada rudenī.
Kad tēvs pārnāca no karalauka, tad viss bija jāsāk no jauna. Palikām dzīvot Smiltenē, kur tēvs ieņēma kapu pārziņa vietu. Deviņus gadus vecam sākās mani skolas gadi. 1926. gadā pabeidzu Smiltenes sešklasīgo pamatskolu. Tā paša gada rudenī iestājos Jelgavas valsts skolotāju institūtā, kuru beidzu 1931. gadā.
Pirmās skolotāja gaitas uzsāku Madonas pilsētas sešklasīgajā pamatskolā, bet tā kā vēlējos strādāt lauku skolotāja darbu, piedaloties tieši lauku sabiedriskās dzīves veidošanā, tad pārgāju uz Patkules pagasta pamatskolu, kur tad arī darbojos kā skolas pārzinis jau ceturto gadu".
Jānis Antēns obligātajā karadienestā iesaukts 7. Siguldas kājnieku pulkā, iedalīts instruktoru rotā un pēc tam komandēts uz Latvijas karaskolu. Uz Mētrienas skolu Jānis Antēns atnāca ar nedaudz vairāk kā astoņu gadu pedagoģiskā darba pieredzi. 1942./43. mācību gadā viņu apstiprināja par Mētrienas pagasta tautskolas pārziņa vietas izpildītāju. Lai arī vietas izpildītāja amats saglabājās visu vācu okupācijas laiku, būtībā viņš pildīja skolas pārziņa pienākumus.
Kādas ziņas vēstures dokumenti glabā par Mētrienas tautskolu 1942./43. mācību gadā? Skolēnu kopskaits ir 178, no tiem 106 zēni un 72 meitenes. 1943. gada pavasarī skolu absolvēja 27. Skolotāji: Jānis Antēns, Anna Brutāne, Tamāra Brīvkalne, Ernests Krastiņš, Kristīne Vīksniņa, Elza Vītoliņa. Kā ārštata skolotājs ticības mācību pasniedza Ļaudonas pareizticīgo draudzes priesteris Konstantins Mihailovs. Šis pedagogu sastāvs palika nemainīgs visu vācu okupācijas laiku.
Kā jau karalaikā, 1942./43. mācību gadā, daļa bērnu skolu neapmeklēja apavu un apģērba trūkumu dēļ. Starp citu, dzejnieks Ojārs Vācietis (1933-1983) grāmatā „Tās dienas acīm" par šo „ķibeli" rakstīja: „Man īsta uzvalka vēl nekad nav bijis. Vācu laikā staigāju teļa ādas pastalās, protams, āda bija ar vilnu – kur citādu varēja ņemt? Visi smējās, ka manas pastalas drīz sākšot baurot!"
Pārskatā par 1943./44. mācību gadu lasāms, ka Mētrienā skolēnu kopskaits ir 166 (95 zēni un 71 meitene). Starp Madonas apriņķa 63 tautskolām Mētriena šajā rādītājā ieņem 14. vietu.
Vasaras brīvlaiks kā skolēniem, tā arī skolotājiem pagāja lauku darbos. Vairums strādāja savu vecāku vai radinieku saimniecībās. Skolēniem vajadzēja vākt arī ārstniecības augus.
(Turpinājums sekos)
21.10.2025.