Pirms 60 miljoniem gadu, kad no cilvēkiem vēl nebija ne miņas, apmēram 20 cm augstais zirga sencis dzīvoja mežos un pārtika no koku un krūmu lapām; tā četrām kājām bija pirksti.
Zemes klimats kļuva siltāks, tie iznāca no mežiem stepēs, pārgāja galvenokārt uz zāles ēšanu un mainīja izskatu: mežā izdevīgi būt maziem, lai labāk varētu paslēpties no apdraudējuma, bet stepē lielāks augums nodrošina labāku pārredzamību. Viņi iemācījās dzīvot baros. Izteiktā sociālā uzvedība zirga sencim nodrošināja priekšrocības evolūcijā. Tas kļuva lielāks, galva – garāka, tas pārvietojās, balstoties tikai uz vienu pirkstu ar biezu, cietu nagu. Pirms 10 miljoniem gadu zirga priekštecis bija 120 cm augsts, pirms 2 miljoniem gadu – jau līdzīgs mūsdienu zirgam. Zirga dzimtene ir Amerikas kontinenta ziemeļi, no turienes tas pa pirms ledus laikmetu savienojumiem apmēram pirms 1,5 miljoniem gadu nonāca Āzijā, tālāk – Eiropā. Savā dzimtenē zirgi pirms 10 000 gadu nenoskaidrotu iemeslu dēļ izmira, tagadējie Amerikas zirgi tur ienāca ar ieceļotājiem vai iekarotājiem. Pirmatnējiem cilvēkiem zirgs bija medījums, to apliecina
15 000 gadu seni zīmējumi uz tolaik apdzīvoto alu sienām. Nav zināms, kad cilvēki sāka zirgus pieradināt. Kaulu atradumi cilvēku apmetņu vietās liecina, ka tas varētu būt noticis apmēram pirms 30 000 gadu. Nav skaidrs, kur zirgu pieradināja vispirms, tas varēja notikt Āzijā, bet iespējams – dažādas vietās dažādos laikos. 2009. gadā arheologi stepes apmetnē Kazahstānā atrada 5500 gadu senus zirgu kaulus, kuru uzbūve atšķīrās no savvaļas zirgu kauliem un liecināja, ka cilvēki jau nodarbojušies ar jāšanai paredzētu zirgu audzēšanu. Zirga pieradināšana bija milzīgs solis cilšu un tautu attīstībā, tie pavēra cilvēkiem plašākus apvāršņus. Jātnieks bija vismaz divas reizes ātrāks par kājāmgājēju un spēja pieveikt lielākus attālumus – cilvēki apguva jaunas teritorijas, nonāca kontaktos ar nepazīstamiem; tas savukārt veicināja gan tirdzniecības, gan valodas attīstību. Zirgi bija palīgi medībās, lauksaimniecībā, kravu transportēšanā. Jau kopš seno ēģiptiešu laikiem zirgi bija neaizvietojami armijās, simtiem gadu kavalērija bija galvenais armiju triecienspēks. Šodien gudros dzīvniekus galvenokārt izmanto sportam un brīvā laika nodarbēm. Mūsdienās eksistē ap 280 zirgu un poniju sugu.
EGILS JUCEVIČS
13.01.2023.