Pirms 30 gadiem – 1988. gada 18. novembrī – virs Madonas kultūras nama tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.
Vēstures audekls
1988. gads. 28. septembrī ir nodibināta Latvijas Tautas frontes (LTF) Madonas rajona nodaļa.
7. oktobrī Rīgā, Mežaparkā, notiek tautas manifestācija „Par tiesisku valsti" ar sarkanbaltsarkaniem karogiem, kurā piedalās ap 120 000 cilvēku. 7. oktobrī iznāk laikraksta „Atmoda" 1. numurs.
8.-9. oktobrī notiek Latvijas Tautas frontes 1. kongress Rīgā.
11. novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī paceļ nacionālo karogu.
Aktualitātes Madonā
Madona. 26. oktobris. LTF Madonas rajona nodaļas domes sēdes protokols Nr. 2 (priekšsēdētājs Normunds Broks, sekretāre Velta Miķelsone) vēsta, ka viens no darba kārtības jautājumiem ir par svētku svinēšanu novembrī. Uz sēdi ir ieradušies 47 domes locekļi. Visvaldis Lācis norāda, ka LTF atzīmē 11., 18. novembri un mēs nevaram atpalikt. Viņš ierosina sanākt centra laukumā ar Latvijas karogiem, dot vārdu atbalsta grupu pārstāvjiem, bet neaizskart runās cittautu pārstāvjus, partiju, valdību, dot vārdu reliģiskā kulta pārstāvjiem. Dienai vajadzētu būt svinīgai, ar patriotiskām dziesmām, tautas dziesmām. Māris Jansons ierosina svinīgi karogu uzvilkt kultūras namā. Ingrīda Zāle informē, ka 19. novembrī kultūras namā būs liels pasākums „Mēs dziedam Tēvzemei", bet demonstrācijai jābūt tieši 18. novembrī, jo valsts svētkus nepārceļ.
18. novembra svinības
18. novembris. Notiek pasākums pie Madonas kultūras nama, virs kura uzvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Fotoliecības vēsta par lielu cilvēku pulku pie kultūras nama, ap pieminekli R. Blaumanim, kas pēc pasākuma rotājas ziedu klēpjiem. Pasākuma dalībniekiem rokās karogi, arī vairāki plakāti. Redzam, ka pie mikrofona runā Ingrīda Zāle, priesteris Alberts Cimanovskis, Iluta Kunce, iespējams, arī citi. Spēlē pūtēju orķestris Viktora Tropa vadībā. Žurnāliste Inese Andersone, kas īsi pirms tam saņēmusi tobrīd modernu, bet mūsu laikam vizuāli prāvu ierakstīšanas aparatūru, fiksē notiekošo. Un tad virs Madonas kultūras nama uzvijas Latvijas karogs. Tas gan ilgi neplīvo virs kultūras nama. Iniciators tā noņemšanai pēc 18. novembra bija rajona izpildkomiteja.
Viedokļu dažādība
28. novembris. Valdes sēdes protokols liecina, ka tiek apspriests karoga jautājums, kas būtu jānokārto līdz galam. Te nu domas dalās. Aldim Stienim un Žanim Bezmeram ir viedoklis, ka jāatliek līdz Augstākās Padomes vēlēšanām. Viņiem iebilst Artis Kumsārs: „Kāpēc nevar būt tagad? Citur plīvo, mums ne, vai mēs sliktāki?" Māris Grīnblats domā, ka nav jēgas pacelt un noņemt, ja nevar mūžīgā plīvošanā. Nolemj nosūtīt vēstules rajona izpildkomitejas priekšsēdētājam Valteram Bluķim un pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājam Andrim Stradiņam par karoga pacelšanu mūžīgā lietošanā. Jautājuma par karogu apspriešana. Par karogu diskutē arī valdes sēdē 21. decembrī, ka tas jautājums jānoved līdz galam.
Rezultāts toreiz un tagad
1989. gada 2. janvāris. No valdes sēdes protokola uzzinām, ka 28. decembrī jautājums apspriests rajona izpildkomitejā, bet lemšana atlikta, kā iemeslu minot, ka nav ieradies Tautas frontes pārstāvis. Nolemj, ka jāvāc paraksti un rīkos arī manifestāciju, ja šo jautājumu izpildkomiteja atkal atliks.
9. janvāris. Tautfrontieši lemj, ka nekavējoties uzvilks sarkanbaltsarkano karogu, ja rajona izpildkomitejas sēdē būs pozitīvs lēmums. Tāds arī ir. 11. janvāris. Valdes sēdē tautfrontieši kā patīkamāko momentu min to, ka šajā dienā pulksten 17.15 ir pacelts virs Madonas rajona kultūras nama sarkanbaltsarkanais karogs mūžīgā plīvošanā?
21.11.2018.