2017. gada 31. oktobrī paiet 500 gadu, kopš Dr. Mārtiņš Luters (1483-1546) pie Vitenbergas (Vācija) baznīcas durvīm piestiprināja 95 tēzes. Viņš vēlējās iesākt akadēmisku diskusiju par grēku atlaidēm, bet šis notikums aizsāka plašu diskusiju arī par citiem reliģijas jautājumiem, un tās rezultātā tapušos uzskatus turpmākajās desmitgadēs pieņēma daudzviet Eiropā. Šobrīd Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā ir 288 draudzes, tās darbojas arī Madonas un kaimiņu novados.
Kristietība – maz pētīta tēma
Jebkurai tēmai ir būtiski akadēmiskie pētījumi, kas ir zinātnieku, vēsturnieku kompetence. Viena no pirmajām ieskaņām, veltītām „Reformācijai 500", bija zinātniskā konference Cēsīs 2014. gada pavasarī, veltīta arī Cēsu Sv. Jāņa baznīcas 730 gadu jubilejai. Šī baznīca ir viens no vecākajiem un vēsturiski nozīmīgākajiem dievnamiem, kas ir piedzīvojis kristīgās ticības ienākšanu Latvijā un tās sarežģīto gaitu līdz mūsu dienām. Konferencē piedalījās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Universitātes Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, vēsturnieki un draudžu pārstāvji. Konference bija kā ideju pieteikums, to definēšana un izstrāde ilgākam laika periodam, izvirzot uzdevumu uzsākt kristietības vēstures zinātniskās pētniecības darbu trīs gadu garumā ar noteiktu rezultātu – akadēmiskām publikācijām. Kristietība Latvijas vēsturē, politikā, kultūrvēsturē, mākslā un teoloģijā, tās ietekme uz procesiem, kas sekmējuši mūsdienu kultūras izaugsmi, kristīgo vērtību izpratni un rīcību, – tie ir jautājumi, kas interesē sabiedrību un Latvijā ir maz pētīti. Atzīmējot, ka reformācija ir viens no cilvēces vēstures nozīmīgākajiem notikumiem, konferencē iepazīstināja ar šo projektu un ievirzēm pētniecības darbā.
Jaunākās atziņas par reformācijas vēsturi
Pētniecības rezultāti plašāk sāka izskanēt pagājušajā gadā Latvijas Universitātes lekciju ciklā, šogad 75. konferencē bija lasījumi teoloģijas sekcijā un vēstures sekcijā „„Te es stāvu un savādāk nevaru" – garīdzniecība laiku lokos", notika starptautiska starpdisciplināra konference „Reformācija mūsdienu pasaulē", un šie referāti, jādomā, būs lasāmi universitātes rakstu krājumā. Gada sākumā mākslas muzejā „Rīgas birža" bija skatāma izstāde „Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15.-20. gadsimts", kas bija viens no programmas pieturas punktiem vairāku institūciju plānotajā programmā saistībā ar reformācijas jubileju. Atsevišķi pasākumi vai lekcijas par reformācijas vēsturi ir notikuši arī citviet.
Aprīlī Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļā notika sarīkojums „„Atdzimšana un atjaunošanās" – odze baznīcas azotē", veltīts Latvijas luterāņu mācītāju 1987. gadā dibinātajai grupai. Grupas „Atdzimšana un atjaunošanās" kodolu veidoja mācītāji Modris Plāte, Māris Ludviks, Eberts Bikše, Andrejs Kavacis, Juris Rubenis, Atis Vaicakovskis un Jēkabs Dzeguze. Svarīgi, ka „Atdzimšana un atjaunošanās" ne tikai pieprasīja reformas un jaunu Satversmi pašai baznīcai, bet arī padomju laika garīdzniecībai neraksturīgi aktīvi iesaistījās Trešās atmodas politiskajos procesos. Mācītājs Juris Rubenis 1988. gadā tika ievēlēts Latvijas Tautas frontes valdē un daudz paveica valsts neatkarības atjaunotāju saliedēšanā. Savukārt komunistu vara un tai padevīgā garīdzniecības daļa pret grupu izturējās kā odzi azotē. VDK organizēja tās nomelnošanu Latvijas PSR presē. Teologs Linards Rozentāls pasākumā norādīja, ka līdzīgas aktivitātes tajā laikā radās arī citās sociālistiskajam blokam piederošajās Eiropas valstīs, taču zīmīgi, ka „tieši luteriskās baznīcas iekšienē, dažu drosmīgu, mērķtiecīgu un domājošu mācītāju vadībā dzima opozīcijas kustība – pirmā un vienīgā šāda organizēta un skaitliski ievērojama nepakļaušanās iniciatīva Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā padomju režīma gados". Pasākumā izskanēja stāsti par šo laiku, kad tika ziņots, tika izsekots, mācītāji saņēma norādes. Par laiku, kas vēl glabā ļoti daudz nezināmā. „Atdzimšanu un atjaunošanos" tolaik atbalstīja tikai apmēram trešā daļa Latvijas luterāņu baznīcas mācītāju.
„Reformācijas mantojums" muzejā
1522. gadā Rīgas pilsēta kā viena no pirmajām pasaulē pieņēma reformāciju. Par tik seniem notikumiem Madonas un apkārtējos novados Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā materiālu nav, rudenī izstādē „Reformācijas mantojums" eksponēsim dažādas liecības par draudžu dzīvi laika periodā līdz 1940. gadam, kā arī dažādus izdevumus luterāņu draudzēm. Pēc Otrā pasaules kara bija sagrautas vai ilgstoši tikai drupas bija vairāku baznīcu vietā. Ļaudonas un Ērgļu (tagad uzcelta citviet) baznīcu vairs nav, Vestienas un Kalsnavas pagastā vēl ir drupas, bet Bērzaunē un Liezērē baznīcas ir atjaunotas. Kas baznīcās notiek šobrīd, kā tās atjaunotas, kā un kur darbojas draudzes bez dievnama un par devumu plašākai sabiedrībai vislabāk zina šajos darbos iesaistītie. Daudzviet līdztekus draudzes ikdienas darbam, arī sociālajam darbam, baznīcas ir pieejamas plašam interesentu lokam – ir īpaši piedāvājumi tūristiem, notiek koncerti, izstādes. Dažās baznīcās ir veidotas arī vēsturiskas izstādes. Ir uzrunāti cilvēki vairākos novados, lai rudenī varētu skatīt ne tikai muzejiskas liecības, bet arī uzzināt par jaunāko. Ideālā variantā tikšanās muzejā notiks 31. oktobrī.
04.07.2017.