Savu mūsdienīgo izskatu spēļu kārtis ieguvušas pateicoties daudzu tautu ieguldījumam. Četru mastu 52 lapu kava pirmo reizi parādījās Portugālē, mūsdienu masti nāk no Francijas, kur karaliene Mediči, lai novērstu krāpšanos, pašrocīgi izveidoja zīmējumu uz kāršu otrās puses, bet attēlus ar vienādu augšu un apakšu pirmo reizi drukāja Beļģijā.
Bet sākumā (ja ticam sengrieķu filozofam Platonam) bija ēģiptiešu dievs Tots, kurš cilvēkiem iemācīja matemātiku, ģeometriju, astronomiju un divas azartspēles – metamos kauliņus un plāksnītes ar cipariem. Ir versija, ka kārtis no to dzimtenes Indijas visā pasaulē izplatījušas zīlnieces čigānietes, ir, ka tās izdomātas Francijā, lai izklaidētu garīgi slimo karali Kārli VI (ir dokuments, ka 1392. gadā kādam māksliniekam par trīs kāršu komplektu apgleznošanu samaksāti 50 sū – tiem laikiem branga nauda), ir, ka…
Pretrunīgu versiju ir tik daudz, ka tiešām liekas – to radīšanā roku pielicis pats velns, kam, starp citu, ticējuši daudzi mācītāji. Pirmās zīmētās kārtis izgatavotas Ķīnā 1120. gadā. Eiropā pirmās kārtis, atgriežoties no Svētās zemes – Jeruzalemes, ieveda krustneši; arābus gan nevar uzskatīt par kāršu izgudrotājiem – islāma reliģija aizliedz zīmējumos attēlot cilvēkus. Kārtīm bija ne tikai cienītāji. XVI gs. Spānijas karalis Huans I Kastīlietis tās necieta, tāpēc aizliedza. Tas pats Kārlis VI Neprātīgais noteica, ka kārtis drīkst spēlēt tikai svētku dienās, citās dienās tās bija aizliegtas (aizliegums, protams, neattiecās uz galmu). Pret kāršu spēli aktīvi cīnījās itāļu garīdzniecība. 1423. gada 5. maijā svētais Bernardīns no svētā Petronija baznīcas kanceles aicināja draudzi iznīcināt šo „sātana bērnu". Paklausīgie pilsētnieki ugunskurā pie baznīcas sameta visas galda spēles – ne tikai kāršu komplektus, bet arī šaha un dambretes galdiņus. Tajā pašā laikā senākā zināmā kāršu spēle „taroks", kuru spēlēja ar 52 kārtīm un 22 simboliskām figūrām radās tieši Itālijā. 1541. gadā Parīzes varas pārstāvji lēma, ka mājas, kurā tiek spēlētas kārtis, saimnieks jānoper ar žagariem, bet spēlētājiem jāpiespriež liels naudas sods. Spēlmaņiem bieži atņēma tiesības un izraidīja no pilsētas. Kārtis spēlēja slepenos spēļu namos; tur bieži iebruka par policistiem pārģērbušies bandīti un „likumīgi" pievāca banku. Visbargākā kāršu spēļu vajāšana notika XIX gs. Tās aplika ar milzīgiem nodokļiem, bet septiņdesmitajos gados aizliedza gandrīz visā Eiropā. Un tikai Monako karalistes trīs pilsētas – Montekarlo, Monako un Kondamina – deva patvērumu vajātai kāršu kavai. Pilsētu spēļu namu slava izskanēja visā pasaulē un saglabājusies līdz mūsdienām.
23.08.2024.