Kad pļavas piebirst dzeltenām saulītēm, kļūst skaidrs — pavasaris ir atnācis!
Pienene ir sīksts, daudzgadīgs, ziedošs lakstaugs. Vai nu vienkārši zāle, vai grūti iznīdējama nezāle, vai arī ārstniecībā un salātos izmantojams augs (viena no trim Latvijas pieneņu sugām tā arī saucas – „ārstnieciskā pienene") – kā nu kurš vērtē. Pienenes eksistē jau ap 30 mlj. gadu. Uzskata, ka to dzimtene ir Eirāzija, bet šodien tās aug netropiskās zonās praktiski visur, izņemot augstkalnēs. Tām ir vairāk nekā 1000 sugu, Kaukāzā tās sastopamas purpura, bet Tjanšana piekalnēs – violetā krāsā. Pēc to ziediem var aptuveni noteikt laiku – tie atveras ap sešiem, aizveras ap trijiem, tie ir arī labs barometrs – aizveras pirms lietus. Šodien pienene ir paliatīvās aprūpes, dzīvības sargāšanas, arī laimes un uzticības simbols, bet reliģijā savas garšas dēļ ir – Kristus ciešanu simbols; tāda tā redzama Jēzus krustā sišanas un Madonnas ar Jēzus bērniņu gleznās.
Jau tālā senatnē tās kā ārstniecības augu cienīja senie ēģiptieši, grieķi un romieši, ķīnieši tūkstošiem gadu tās lietoja gan ārstniecībā, gan pārtikā. Ir versija, ka Amerikas kontinentā tās nonāca ar pašu pirmo ieceļotāju kuģi „Mayflower" 1628. gadā, to lapas ēda zaļas vai vārītas, saknes vārīja tējā, no ziediem brūvēja vīnu. „Modernās medicīnas tēvs", persiešu ārsts un filozofs Avicenna ar pieneņu sulu ārstēja gan tūsku, gan aknu, gan acu slimības. Francijā lapas un saknes lieto holesterīna mazināšanai asinīs, Bulgārijā -pret aterosklerozi, mazasinību, C vitamīna avitaminozi, dzelteno kaiti, zarnu un virkni citu slimību, Vācijā tās uzskata par labām, lai novērstu nieru un urīnpūšļa slimības, reimatismu, un izmanto kā tonizējušu un organismu stiprinošu līdzekli pēc smagām infekcijas slimībām. Jauno lapu sulu iesaka pavasaros asins sastāva uzlabošanai. To lapas satur dzelzi, kalciju, fosforu, kāliju, A, B, C, E vitamīnu. Pieneņu jaunās lapas ir mazāk rūgtas, ja tās uz 30 minūtēm aplej ar aukstu, sāļu ūdeni, līdz ar citiem zaļumiem tās var lietot salātos. Francijā pieneņu sugas ar lielākām un maigākām lapām audzē sakņu dārzos, tās kopš seniem laikiem pārtikā lieto ķīnieši, indieši, itāļi, citi zaļās pārtikas cienītāji. Grauzdētas pieneņu saknes lieto kā kafijas surogātu, no ziediem vāra ievārījumu – „pieneņu medu" un brūvē vīnu. Tās plaši lieto tautas kosmētikā – svaigu lapu maska baro, mitrina un atjauno ādu, ziedu tinktūra balina vasaras raibumus, sejas pigmentāciju. Pēc noziedēšanas zieds veido sēklas ar „izpletnīti", vienā cerā ir vairāk nekā 10 tūkstoši sēklu, vējš tās var aiznest kilometriem tālu.
15.05.2026.