1843. gadā Londonas „Pazemes transporta biedrība” atklāja 366 m garu un 10 m platu pasaulē pirmo satiksmes tuneli zem upes Temzas.
Pa to pa sliedēm kursēja 12 pasažieru vagoniņi, kurus trosēs vilka divas tvaika mašīnas, brauciens ilga 70 sekundes. XIX gs. vidū pilsētās sabiedriskā transporta lomu pildīja zirgu pajūgi, kustība bija lēna. Anglijā šajā laikā strauji attīstījās dzelzceļš. No galvaspilsētas stacijām varēja nokļūt daudzos valsts punktos, taču tās atradās Londonas nomalēs – blīvās apbūves dēļ dzelzceļa līnijas nevarēja ienākt Sitijā – galvenajā darījumu un tirdzniecības centrā, līdz tam pasažieriem bija jānokļūst pašiem. Arī tūkstošiem nomalēs un piepilsētās dzīvojošiem strādniekiem un kalpotājiem rītos bija jānokļūst savās darbavietās un vakaros atpakaļ mājās – sabiedriskā transporta problēmas kļuva arvien aktuālākas. Veiksmīgā Temzas tuneļa darbība rosināja domu par pazemes dzelzceļu. 1863. gada 10. janvārī Londonā atklāja pasaulē pirmo pazemes dzelzceļa līniju „Metropolitan line", pirmajā publiskajā braucienā devās Velsas princis (vēlākais Anglijas karalis Eduards VII) un citi augsti viesi. Līnijas garums bija 6 km – no Padingtonas dzelzceļa stacijas līdz Kingskrosas stacijai – ar 7 stacijām, zem Sitijas tā veda 10 m dziļumā. Jaunais transporta līdzeklis iepatikās – jau pirmajā dienā to izmantoja 38 000 pasažieru. Sākumā bija iecerētas lokomotīves bez kurtuvēm, stacijās tās uzpildītu ar tvaiku ar lielu spiedienu, bet, kad viena no tām gandrīz uzsprāga, pārgāja uz parastām lokomotīvēm – pasažieriem, brauciena laikā bija jāelpo dūmi. 1868. gada 1. oktobrī sāka darboties 30 km gara riņķveida līnija, kas ar pirmo līniju krustojās stacijā „Dienvidkensingtona". 1890. gada 4. novembrī sāka darboties pirmā elektrificētā līnija, starp pirmajiem pasažieriem atkal bija Velsas princis. 1908. gadā Londonā jau bija astoņas metro līnijas, un, lai atvieglotu pasažieru orientēšanos, Alberts Stenlijs izveidoja pasaulē pirmo tagad tik populāro visa metro tīkla shēmu, kur katra līnija bija iezīmēta citā krāsā. 1911. gadā parādījās eskalatori, kas aizvietoja kāpnes un mazāk ērtos liftus. Pats vārds „metro" dzima, kad parīzieši ērtības labad saīsināja firmas „La Compagnie du chemin de fer metropolitain de Paris" nosaukumu. Tagad pasaulē katru diennakti pazemi izmanto 150 milj. cilvēku – 35 reizes vairāk nekā aviāciju. Ja savienotu visas pasaules līnijas, sanāktu attālums no ekvatora līdz Ziemeļpolam, garākā ir Ņujorkas metro sistēma – 1355 km ar 468 pieturvietām.
19.07.2024.