Kristīgās pasaules galvenos svētkus – Jēzus Kristus dzimšanu – atzīmējam 25. decembrī. Bībelē norādīta viņa dzimšanas vieta – Betlēme, bet nav norādes par datumu (daudzi vēsturnieki pat uzskata, ka Jēzus dzimis pavasarī, nevis ziemā), arī gads norādīts visai aptuveni: Mateja evaņģēlijā „ķēniņa Hēroda laikā", bet Lūkas – „kad Kirēnijs valdīja Sīrijā". Starp abu vēsturisko personu valdīšanas laikiem ir 10 gadu intervāls, tātad arī Jēzus dzimšanas gads nav precīzi nosakāms.
Kristieši Pestītāja dzimšanas dienu pirmo reizi svinēja Romā 336. gada 25. decembrī, dienā, kad senajā Romā svinēja Neuzvaramās Saules atdzimšanas svētkus, to par Kristus dzimšanas dienu oficiāli apstiprināja Konstantinopoles koncils 381. gadā.
Par izrotātās svētku eglītes „autortiesībām" strīdas vairākas pilsētas, arī mūsu Rīga. Vācu mākslinieks Lukass Kranahs kā pirmais izrotātu eglīti vara grebumā attēlojis 1509. gadā. Pirmie rotājumi bijuši augļi, galvenokārt āboli, vizuļi eglītes rotāšanai izgudroti Vācijā ap 1610. gadu, toreiz tos darināja no īsta sudraba, 1895. gadā eglītē parādījās elektriskās lampiņas. Par Ziemassvētku vecīša prototipu uzskata Miras bīskapu Svēto Nikolasu (IV gs.); leģenda stāsta, ka viņš rūpējies par cilvēkiem, gādājis par slimnīcām, atbalstījis un apdāvinājis trūcīgus cilvēkus, nabadzīgus bērnus. Nīderlandē, Francijā, Itālijā bērnus apdāvina 6. decembrī, Sv. Nikolasa, Čehijā – Mikulaša dienā, lielākās dāvanas gan tiek pietaupītas 24. decembra vakaram (vairākās reliģijās svētkus sāk atzīmēt jau iepriekšējā vakarā). Kamanās braucoša Ziemassvētku vecīša (Santa Klausa) tēlu radīja amerikāņu rakstnieks Vašingtons Ērvings 1819. gadā, bet kompānija „Coca-Cola" šo tēlu padarīja pievilcīgāku. Pirms tam viņš bieži esot attēlots kā pārāk nopietns, savukārt „Coca-Cola" savā reklāmā to pirmoreiz attēloja kā omulīgu un sirsnīgu, sarkanā mētelī tērptu. Sarkanā simbolizē Kristus asinis un ir viena no tradicionālām Ziemassvētku rotājumu krāsām, divas pārējās ir zaļā (atdzimšana) un zelta (cildenums un turība). Populāro „Klusa nakts, svēta nakts" (mūzika – Francs Ksavers Grūbers, teksts – Jozefs Mors) pirmo reizi ģitāras pavadībā dziedāja F. K. Grūbers un koris 1818. gada 24. decembra vakarā Sv. Nikolaja Romas katoļu baznīcā Oberndorfā pie Zalcburgas (Austrijā). Dziesma tulkota vismaz 140 valodās, latviski to veicis Dignājas mācītājs Kārlis Jūlijs Veinrihs. Savukārt dziesmu „Zvaniņš skan" amerikāņu komponists Džeimss Lords Pjērpoints ar nosaukumu „Zirga kamanas" 1857. gadā sarakstīja Pateicības dienai, ko ASV svin novembra beigās. Tikai vēlāk, mazliet pamainot vārdus un piedziedājuma melodiju, tā kļuva par populārāko Ziemassvētku himnu.
22.12.2021.