1919. gada vasarā viens pasākums pašvaldību dzīvē saistās ar Ļaudonu. 23. jūnijā te uz sanāksmi pulcējās piecdesmit pagastu pārstāvji no Cēsu un Rīgas apriņķiem un arī Augškurzemes, no teritorijām, no kurām sarkanarmija padzīta pirms apmēram mēneša.
Tālākie ieradās no Skrīveriem, Aizkraukles, Neretas, Gārsenes, Ilūkstes, arī no Jēkabpils pilsētas un Krustpils miesta. Mūsu pusi pārstāvēja Bērzaunes, Bučauskas, Cesvaines, Dzelzavas, Grašu, Grostonas, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Oļu, Patkules, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sāvienas cilvēki, pa vienam no katra pagasta. Pagaidu valdība tobrīd vēl uzturējās Liepājā, savukārt tai pašā dienā niedristu atbalstītājas landesvēra vienības no Cēsīm izspieda igauņu un latviešu apvienotie spēki.
Ļaudonas sanāksmi vadīja Austrumu frontes pavēlnieka (pulkveža Jāņa Baloža) pilnvarotais pārstāvis T. Parikas, piedalījās Tautas Padomes loceklis, reizē Seces pagasta priekšnieks M. Vītols, Ļaudonas garnizona priekšnieks kapteinis Augusts Muižulis, Ļaudonas komandants vecākais leitnants Emils Priedītis, protokolu rakstīja Pēteris Kulitāns no Ilūkstes komandantūras, ko zinām kā vēlāko augšņu zinātnieku.
Politisko un militāro situāciju raksturoja kapteinis Muižulis, uzsverot Latvijas armijas skaitlisko augšanu, cilvēku atbalstu Kārļa Ulmaņa vadītajai valdībai, pretstatu Andrieva Niedras piekritējiem. Viens karavīru mobilizācijas punkts bija arī Ļaudonā. Pārrunājot situāciju uz vietām, secināts, ka lielākajā daļā pagastu notikušas amatpersonu vēlēšanas, atsevišķos gadījumos gan strādā komandantūru iecelti darbinieki. Pēc Pagaidu valdības decembrī pieņemtā likuma vēlēšanām jābūt vispārīgām (balsstiesīgi visi 20 gadus pārsniegušie iedzīvotāji, kas pagastā ne mazāk kā 3 mēnešus), vienlīdzīgām, aizklātām. Pagasta padomē ievēlē vismaz 15 cilvēku, daudzums atkarīgs no iedzīvotāju kopskaita. Austrumu frontes pavēlnieks ieteicis, ka nevajag ievēlēt personas, kas kādus amatus pildījušas lielinieku laikā. Sanākušie rosināja, ka te ar vietējā komandanta piekrišanu tomēr varētu izdarīt kādus izņēmumus. Katrā pagastā vajadzētu arī 2 līdz 5 vīru vienību, kas rūpētos par vietējo kārtību, taču šos cilvēkus neklātos iesaukt armijā. Sapulce atbalstīja M. Vītola ieteikumu tuvākajā laikā Valkā noturēt Tautas Padomes sēdi.
Paredzams, ka armijas apgādei pienāksies rīkot rekvizīcijas, taču tas esot jādara saziņā ar pagasta darbiniekiem, lai slogu sadalītu vienmērīgi. Nevajadzētu atsevišķām armijas vienībām pa tiešo pašām atsavināt no zemniekiem tām vajadzīgo. Augškurzemē pārtikas stāvoklis esot īpaši smags, tur ar valdības piekrišanu jāmeklē iespēja iepirkt ko Lietuvā. Karaspēka nodrošināšanā ar apģērbu arī izmantojama pagastu starpniecība. Armija prasot zirgus, bet šai ziņā jācenšas neatņemt vaislai derīgas ķēves, zemnieku saimniecību vienīgos zirgus, kas nepieciešami zemes apstrādei un transportam. Karaspēkam vairāk jāpaļaujoties uz šķūtniekiem.
Pārspriestas arī naudas lietas. Apgrozībā tobrīd Krievijas un cita nauda. Oficiāli noteikts, ka pirmsrevolūcijas krievu rublis pielīdzināms vācu vai igauņu markai vai diviem Kerenska laika rubļiem. Lielinieku laikā izdotā nauda neesot izmantojama. Te atkal sapulces iebildums – galīgi no nesenā apgrozībā bijušās padomju naudas norobežoties nevajadzētu, jo tā pie iedzīvotājiem palikusi.
Sanāksme sākās pusdienlaikā un beidzās deviņos vakarā ar Latvijas himnas nodziedāšanu. Skaidrs, ka no attālākajām vietām pa pusi dienas līdz Ļaudonai vis atbraukt nevarēja, pat ar vilciena palīdzību (tuvākā stacija – Mārciena). Gar Daugavu bija platsliežu dzelzceļš, šaursliežniekus Sēlijas pusē iepriekšējos gados uzcēla vācu okupācijas spēku vajadzībām, bet diezin vai viss bija uz minūtēm saskaņots. Par notikumu ziņoja Oto Nonāca rediģētā avīze "Tautas balss" Valkā, apspriedes protokols saglabājies Ļaudonas komandantūras dokumentos.
22.08.2018.