Pēc Latvijas proklamēšanas jaunajai valstij savu brīvību nācās aizstāvēt.
Šajā laikā dzima Latvijas bruņotie spēki, notika pirmās asiņainās brīvības cīņas, un jau nākamajā pavasarī radās doma, ka nepieciešams izcelt varonīgu cilvēku nopelnus, kaujas laukos parādīto varonību atalgot.
Latvijas armijā bija virsnieki ar citu valstu armiju pieredzi, kuri labi zināja, ko karavīram nozīmē apbalvojums.
Ordeņa nepieciešamību pasvītroja arī tas, ka Latvijas virsnieki 1920. g. martā saņēma Francijas Goda Leģiona ordeņus, bet mums nebija, ar ko atbildēt sabiedrotajiem. Ierosināja ordeni nosaukt kāda Latvijas sena varoņa vārdā, Apsardzības ministrija izvēlējās Lāčplēša vārdu. Satversmes sapulce, veidojot ordeņa statūtus,
lēma – tas būs valstisks apbalvojums, ko varēs piešķirt arī ārzemniekiem. To piešķīra par konkrētiem nopelniem, tika paredzētas trīs apbalvojuma pakāpes.
Zemāko, III, šķiru piešķīra par 60 statūtos minētajiem kaujas nopelniem; karavīri, kas bija saņēmuši III šķiras ordeni, pēc tam varēja saņemt II un I šķiras apbalvojumu. Pirmās, augstākās, šķiras ordeni varēja saņemt tikai virsnieki par veiksmīgu karaspēka vienību vadīšanu. Ordeni piešķīra tikai par kara nopelniem tiem, kuri izpildījuši pienākumu pret valsti ar grūtiem un izciliem varoņdarbiem par godu un slavu Latvijai. To varēja piešķirt Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kas palīdzējuši mūsu armijai brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu. Ordenis ir stilizēts ugunskrusts ar baltas emaljas pārklājumu un sarkanu un zeltītu aplokojumu uz sakrustotiem zobeniem, krusta vidū medaljonā attēlots Lāčplēsis. Pirmās šķiras ordenis nēsājams pār labo plecu liekamā platā lentē ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām, pie tā pieder arī krūšu kreisajā pusē piesprausta liela sudraba zvaigzne, to varēja saņemt tikai virsnieki par veiksmīgu karaspēka vienību vadīšanu. Nedaudz mazāks II šķiras ordenis nēsājams šaurākā ap kaklu liekamā lentē, bet vēl mazāks III šķiras ir piesprausts šauras lentes, kas nēsājama krūšu kreisajā pusē, locījuma vietā.
Pirmos 288 Lāčplēša kara ordeņus Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste pie apbalvojamo krūtīm piesprauda svinīgās parādes laikā Esplanādē, Rīgā, 1920. g. 11. novembrī. Šo datumu saglabāja arī citos gados, par simbolisko ordeņa dibināšanas dienu pieņemot 1919. g. 11. novembri, kad Rīgā tika gūta uzvara cīņā pret Bermontu. Ordeņa I pakāpe piešķirta pulkvedim O. Kalpakam (pēc nāves), ģenerāļiem J. Balodim un K. Berķim, leģendārajam latviešu strēlnieku vadonim pulkvedim F. Briedim (pēc nāves), kā arī septiņiem ārzemniekiem, II – 18 latviešiem un 43 ārvalstniekiem, III –
1802 latviešiem (tai skaitā trim sievietēm) un 271 ārzemniekam. Pēdējos Lāčplēša svētkus svinēja 1939. g. 11. novembrī, nākamajā gadā Latvijas valsts vairs nebija…
EGILS JUCEVIČS
17.11.2021.