Jautājums „Kas bija pirmā — vista vai ola?” vairs nav aktuāls. Zinātniski pierādīts, ka pēcnācēju laišana pasaulē olas veidā ir vairāku simtu miljonu gadu senāka par pašiem senākajiem putniem, olas dēja jau senie dinozauri, pirmo olu ar cietu apvalku izdējot pirms vismaz 300 mlj. gadu.
Lai cik tas liktos kuriozi, mūsu putni ģenētiski ir vistiešākie dinozauru pēcteči un mantojuši olu dēšanas funkciju; šādi vairojas arī rāpuļi, abinieki, kukaiņi, gliemji, tārpi un kloakaiņi – pīļknābji un ehidnas (skudru eži). Kopš seniem laikiem cilvēki olas lieto pārtikā, no putnu olām – vistu, strausu, pīļu, zosu un paipalu olas. Vistu olas satur gandrīz visas cilvēka organismam nepieciešamās vielas: olbaltumvielas, taukus, minerālvielas, vitamīnus, organismā tās uzsūcas pilnīgi. Lielākās ir strausu olas, Ginesa rekordu grāmatā ierakstīta 2008. gadā kādā Zviedrijas strausu fermā izdētā 2589 g smagā ola. Ar omleti, kas pagatavota no vienas olas, pietiek desmit cilvēkiem. Vismazākā – bišu kolibri ola sver 0,5 g un ir zirņa lielumā. Heinzuertas (ASV, Ņujorkas štats) putnu fermā 1971. gada jūlijā viena no vistām izdējusi olu ar deviņiem dzeltenumiem. Olu čaumalas ir ārkārtīgi izturīgas pret ārējo iedarbību – 1979. gada 2. oktobrī viena no Donalda S. Donohou uz golfa laukumu no helikoptera 198 m augstumā izmestām olām nesaplīsa, 1981. gadā Somijā olu mešanas sacensībās rekordiste palika vesela pēc 96,9 m lidojuma. 1,5 mm biezā strausa olas čaula iztur 125-130 kg slodzi. Starp rāpuļiem rekordisti olu dēšanā ir dažu sugu bruņurupuči, kuri vienā reizē izdēj līdz 200 olām.
Latviešu valodā olām ir arī sens nosaukums – "pauti", mūsdienās to vairāk attiecina uz vīrieša vai dzīvnieku tēviņa sēkliniekiem, bet vēl XIX gadsimta pavārgrāmatās olu ēdieni saucās „pautu riktes". Pantāgu, piemēram, gatavoja no olām un sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo krējumu vai pienu. Pagāniskā tradīcijā ola daudzām tautām jau izsenis simbolizēja auglību un jaunas dzīvības rašanos, ar laiku tā kļuva par Jēzus augšāmcelšanās simbolu. Arī mūsdienās mēs Lieldienās krāsojam olas. Slavenais XIX gs. juvelieris Karls Faberžē veidoja olas no zelta, sudraba un dārgakmeņiem. Dārgākā bijusi 1895. gadā izgatavotā tā dēvētā Kronēšanas ola, kuru Krievijas cars Nikolajs II dāvinājis savai sievai; 2025. gada 2. decembrī izsolē Londonā tā pārdota par 22,9 mlj. sterliņu mārciņām (apm. 25 mlj. eiro). Starptautisko olu dienu atzīmē oktobra otrajā piektdienā.
31.03.2026.