Leģenda apgalvo, ka kaut kas līdzīgs izpletnim Ķīnas imperatoram Šunam demonstrēts jau ap 2000. gadu p. m. ē. Eiropā par izpletņa idejas autoru uzskata Leonardo da Vinči, kas 1495. gadā radīja piramīdas veida izpletņa zīmējumu, tiesa, to neuzbūvēja un neizmēģināja.
2000. gadā pirms mūsu ēras, izmēģinot no koka un auduma izgatavotu viņa konstrukcijas modeli, konstatēja, ka tas ir pilnīgi funkcionējošs, vienīgi tā 90 kg svars radītu problēmas piezemējoties. Apgalvo, ka 1617. gadā izgudrotājs Fausto Verancio, iedvesmojies no Leonardo skicēm, radījis uz koka karkasa uzstiepta audekla izpletni un ar to veiksmīgi nolēcis no Venēcijas zvanu torņa, bet par to nav rakstisku liecību. Pirmo dokumentēto lēcienu, nolecot no 15 m augstā Monpeljē observatorijas torņa, 1783. gadā veica francūzis Lujs Sebastjans Lenormans. Izpletnim bija koka karkass, pie kura ar 32 auklām bija piestiprināts sēdeklis. Kad cilvēki apguva karstā gaisa balonus, izpletņlēcējiem pavērās jaunas iespējas. Andrē Žaks Garnerins 1797. gadā izlēca no balona virs Parīzes 700 m augstumā. Viņa 7,80 m diametra izpletnis bija bez karkasa, to atvērtu turēja gaisa spiediens. 1816. gada 2. augustā lēcienu virs Ņujorkas veica francūzis Šarls Guile. Pārāk piepildītais balons pārplīsa, un Guile, skanot skatītāju šausmu kliedzieniem, krita ar neatvērtu izpletni. Pēc 100 m gaisa plūsma to laimīgi atvēra, un viņš veiksmīgi piezemējās. 1912. gadā amerikānis Alberts Berrijs izdarīja pirmo lēcienu no lidmašīnas; viņa salocītais izpletnis atradās kastē zem lidmašīnas spārna. Attīstoties aviācijai, izpletņus lietoja arvien biežāk. Atlantijas okeāna pirmajam pārlidotājam Čarlzam Lindbergam izpletnis glāba dzīvību četrās avārijās. 2012. gada 14. oktobrī austrietis Fēlikss Baumgartens Ņūmeksikā (ASV) uzstādīja virkni rekordu, izlecot no stratosfēras balona gondolas nepilnu 39 km augstumā. Hēlija balona tilpums stratosfērā sasniedza 850 m3, un tas gandrīz 1,5 t smago gondolu rekordaugstumā pacēla divarpus stundās. Izlēcis no gondolas, Baumgartens 36,5 km ar neatvērtu izpletni brīvi krita (rekords), sasniedzot 1375,6 km/h ātrumu, un kā pirmais cilvēks bez īpašām ierīcēm un paātrinājuma mehānismiem pārsniedza skaņas ātrumu gaisā. Bīstamākais brīdis lēciena laikā bija negaidīti sākusies ķermeņa rotācija ar nenoteiktu ātrumu, taču Fēliksam izdevās nostabilizēt savu ķermeni.
03.05.2023.