Mūsdienu boulingam līdzīgu spēli pazina jau senajā Ēģiptē – kādā ēģiptiešu zēna apbedījumā (5200 g. p. m. ē.) atrada spēles komplektu ar deviņiem maziem, tieviem ķegļiem, trim akmens bumbiņām un trim marmora gabaliņiem, kas, iespējams, veidoja vārtus, caur kuriem bumbiņa bija jāmet.
Arī Polinēzijas salās spēle „Ula Maika" tika spēlēta, pa ķegļiem akmens bumbas metot no 18 m attāluma – mūsdienu spēlētājiem pazīstams attālums. Ķegļus spēlēja arī senajā Grieķijā. Eiropā III gs. spēle dzima Vācijā – tur ar bumbu centās nogāzt zemē iedurtus mietiņus. Viduslaikos spēle kļuva populāra Anglijā, Vācijā, Francijā, pašā sākumā – kā baznīcas kalpotāju spēle, pie tam dažāds bija gan ķegļu skaits (no 3 līdz 17), gan noteikumi. Par celiņiem kalpoja ejas starp lūdzēju soliem, uzskatīja, ka jo vairāk ķegļu apgāž spēlētājs, jo tīrāka kļūst viņa dvēsele. Drīz spēle kļuva par tautas izpriecu, to spēlēja kāzās, gadatirgos, svētkos, tika izstrādāti vienoti noteikumi un ķegļu skaits (9). Spēlēja visi – no vienkāršiem zemniekiem līdz mūkiem un augstmaņiem. Anglijas karalis Eduards III (1312-1377), baidoties par armijas kaujasspēju zudumu, to aizliedza, lai vīrieši vairāk pievērstos loka šaušanas treniņiem (garie loki bija angļu karavīru iespaidīgākais ierocis). XV gs. spēli, lai netraucētu lietus, sāka spēlēt telpās. Sākoties eiropiešu izceļošanai uz Ameriku, tur ieradās arī ķegļu spēle, un arī tur tā kļuva ļoti populāra. Aizrautīgākie spēlētāji sāka spēlēt par naudu, sākās derības par spēļu rezultātiem, vairojās konflikti, krāpšanas, kukuļošanas gadījumi. Lai visam tam darītu galu, 1870. gadā ķegļus kā azartspēli ar likumu aizliedza. Bet šoreiz likumdevēji, pārāk detalizēti aprakstot „spēli ar deviņiem ķegļiem", paši sev aizlika kāju priekšā. Aizrautīgie spēlētāji vienkārši pievienoja desmito ķegli, tos uzstādīja trīsstūrī, nevis pierastajā četrstūrī, pie reizes palielināja celiņa platumu no 33 uz 105 cm un nosauca jauno spēli par boulingu – uz to aizliegums neattiecās. 1875. gadā 27 Manhetenas boulinga klubi nodibināja „Nacionālo boulinga asociāciju" un izstrādāja standartizētus spēles noteikumus, kas gadu gaitā tika papildināti. 1895. gadā nodibinājās „Amerikas Boulinga Kongress" (A.B.C.) – šobrīd lielākā boulinga sporta organizācija pasaulē. 1901. gadā Čikāgā notika pirmais oficiālais boulinga čempionāts. Organizācijas biedru skaits auga lēni – spēlei vēl ilgi bija slikta slava. 1908. gadā bagātais zviedru uzņēmējs Arturs Soderstrēms no Ņujorkas atveda piecus boulinga laukumus ar visiem piederumiem, bet spēle lielu popularitāti Zviedrijā neguva. Eiropā spēle „iedzīvojās" pēc kara, kad tirgū ienāca Gotfrīda Šmita 1938. gadā mājas darbnīcā izgatavotā mašīna, kura uzstādīja ķegļus un atgrieza bumbas spēlētājam. Sešdesmitajos gados Eiropā dzima pirmie komerciālie boulinga centri. Tagad pasaulē boulingu spēlē vairāk nekā 90 miljoni cilvēku.
EGILS JUCEVIČS
18.02.2022.