Viņi nebaidījās un parakstījās. 188 Latvijas politiskie un kultūras darbinieki, arī novadnieki, pirms 75 gadiem – 1944. gada 17. martā – parakstīja Latvijas Centrālās Padomes Memorandu.
1943. gada 13. augustā nacistiskās okupācijas laikā izveidoja Latvijas Centrālo Padomi (LCP). Tās sastādītais Memorands vēstīja par nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. Memorands bija aicinājums atjaunot valstisko neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai aktīvi cīnītos pret draudošo atkārtotu padomju okupāciju. Memoranda sastādītāji uzsvēra, ka Latvijas varmācīga pievienošana Padomju Savienībai ir pretlikumīga. Tajā pašā laikā tika noraidīta arī nacistiskās Vācijas okupācijas varas rīcība Latvijā. Par vienīgo iespējamo Latvijas iedzīvotāju interesēm atbilstošu risinājumu LCP uzskatīja Latvijas valsts likumīgās varas atjaunošanu, kas pārņemtu bruņotu cīņu pret Sarkano armiju.
Memorands atrodas Latvijas Kara muzejā, kas ir izdevis biogrāfisku vārdnīcu – Latvijas Centrālās Padomes parakstītāju biogrāfijas „Ar parakstu par Latviju". Tās sagatavošanai tika izmantoti arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja materiāli. Memorands ir iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā un publicēts Pasaules digitālajā bibliotēkā.
„Mēs, apakšā parakstījušies, Latvijas nācijas vārdā deklarējam sekojošu mūsu tautas vienotu gribu: Nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas faktiskā suverenitāte!" Zem šiem Memoranda vārdiem parakstījās arī novadnieki, un ar daļu no viņiem iepazīstinām izstādē, ko līdz 8. aprīlim var apskatīt Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāļu foajē. Izstādē eksponēti materiāli no muzeja krājuma, piemēram, pedagoga un rakstnieka Hermaņa Kreicera (1895. Ērgļu pagasts-1978. ASV) sastādītais, 1946. gadā Augsburgā (Vācija) izdotais „Ievads latviešu rakstniecībā", kur viņš raksta: „Par Ievadu latviešu rakstniecībā domāju jau Latvijā, taču konkrēti tas radās tikai trimdā, kad skolnieki bija spiesti rakstīt piezīmes. Rokas grāmatu tikpat kā nebija." H. Kreicers, tāpat kā lielākā daļa Memoranda parakstītāju, bija devies bēgļu gaitās, Latvijā no 188 Memoranda parakstītājiem palika 55 cilvēki. H. Kreicers bija Rīgas skolotāju biedrības priekšnieks, Rīgas pilsētas Izglītības valdes skolu inspekcijas daļas vadītājs. Vēlāk emigrācijā viņš uzraksta virkni darbu, tai skaitā „Dzīves mācību latvju jaunatnei" (1946), „Nu ardievu, Vidzemīte: kara stāsti. 1914-1920", atmiņu, pārdomu grāmatu „Atspīdumi" (1969). Arī šos izdevumus var skatīt izstādē, tāpat kā daļu no rakstnieka Jāņa Rudzīša (1909. Bērzaunes pagasts-1970. Zviedrija), dzejnieces Zinaīdas Lazdas (1902. Ērgļu pagasts-1957. ASV), profesora Jāņa Vārsberga (1879. Praulienas pagasts-1961. Zviedrija), Centrālās savienības „Turība" direktora, profesora Arnolda Pētera Aizsilnieka (1898. Grostonas pagasts-1982. Zviedrija) un citu Memoranda parakstītāju veikuma.
08.03.2019.