Šogad Andrejam Stulpiņam — 135. Dekorators, režisors, zīmēšanas skolotājs ar visai plašu darbošanās ģeogrāfiju — Rīga un tagadējais Aizkraukles, Cēsu, Madonas, Valkas un Valmieras novads.
Andreja Stulpiņa (1890-1939) dzimšanas diena būs oktobrī. Bet viņa pirms aptuveni simts gadiem gleznotais skatuves prospekts ar ziemas skatu Lubānas pagasta lauksaimniecības biedrības nama skatuvei pamudināja rakstīt jau tagad. Arī tāpēc, ka ceram atrast vairāk vizuālu liecību par viņa darbu un uzzināt par kapa vietu Lubānas Vecajā kapsētā, ko novembra pirmssniega laikā neizdevās atrast. Atjaunotais Lubānas lauksaimniecības biedrības nams 20. gadsimta sākuma gados varēja lepoties ar ļoti labi zīmētām dekorācijām, ko gatavoja Vidzemes pusē plaši pazīstamais dekorators Andrejs Stulpiņš. Daļa viņa veikuma Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara laikā gāja bojā, bet sadarbība ar Lubānas lauksaimniecības biedrību turpinājās arī vēlākajos gados.
Mācības un pirmā darba pieredze
Andrejs Stulpiņš (arī Andrievs Augusts Stulpe) ir dzimis Meirānu pagasta Vidus Degumniekos. Viņš mācās vietējā pagasta skolā, pēc tam papildina zināšanas pašmācības ceļā. Piecpadsmit sešpadsmit gadu vecumā jau ir izvēlējies savu ceļu, un no 1906. līdz 1908. gadam mācās Jūlija Madernieka zīmēšanas un gleznošanas darbnīcā jeb studijā Rīgā, kur mācījušies daudzi latviešu mākslinieki. A. Stulpiņš esot izpelnījies kritikas uzmanību jau J. Madernieka audzēkņu darbu izstādē. Pēc studijas beigšanas no 1908. gada augusta līdz 1910. gadam strādā Jaunajā Rīgas teātrī par mākslinieka Jāņa Kugas palīgu. 1913. gadā vairāk nekā 40 mākslinieki piedalās Mākslas veicināšanas biedrības organizētajā 3. mākslinieku darbu izstādē. Recenzijā J. Jaunsudrabiņš par A. Stulpiņa "Sprīdīša" dekorāciju skici raksta, ka tā skaisti krāsās noskaņota, bet nav bērnu fantāzijai piemērota. Pietrūkstot tā, kas pasakas atšķir no sapņiem.
Atgriešanās dzimtajā pusē
1910. gadā Andrejs Stulpiņš atgriežas dzimtajā pusē ar labu mākslas izglītību un darba pieredzi. Iespējams, ka darbs kā viena no latviešu scenogrāfijas pamatlicēja Jāņa Kugas palīgam Jaunajā Rīgas teātrī ir noteicošais turpmāko darbošanās virzienu izvēlē. Ir tapušas dekorācijas jaunuzceltajam Lubānas lauksaimniecības biedrības namam, tur viņš gatavo arī teātra izrādes. Kā režisors un dekorators aktīvi darbojas Meirānu izglītības biedrībā, gatavo dekorācijas Gotlība skolai, rūpējies par aktieru grimu. No 1914. līdz 1916. gadam ir zīmēšanas skolotājs Lubānas pilsētas skolā, kur veido arī dekorācijas. Pagājušā gadsimta 20.-30. gados A. Stulpiņš veido dekorācijas dažādu biedrību namos un izrādēm Bērzaunē, Cesvainē, Kraukļos, Dzelzavā, Oļos, Saikavā. Barkavā Andrejs Stulpiņš sadarbojas ar Eduardu Krustānu, gatavo dekorācijas 1914. gadā atklātajam tautas namam, vēlākos gados gatavo dekorācijas un iestudē izrādes Barkavas izglītības biedrībā un biškopības biedrībā.
Darbošanās citos novados
1916. gadā A. Stulpiņš darbojas kā brīvprātīgais latviešu strēlnieku bataljonā, ir režisors Valmierā, Valkā, Cēsīs. Vēlāk bijušas veselības problēmas, bet 1919. gadā viņš ir iesaistījies Malienas bataljonā. Pēc tā izformēšanas pārcelts uz Rīgu un līdz kara beigām ir tehniskais darbinieks Kara muzejā.
Andrejs Stulpiņš ir darbojies Skrīveros, Priekuļos, Matīšos, Burtniekos, Galgauskā, Jaungulbenē, kur ir gatavojis dekorācijas dažādām biedrībām un skolām. Tagadējā Aizkraukles novadā laikā no 1922. līdz 1925. gadam veido dekorācijas Sērenē, Jaunjelgavā un Aizkrauklē. Kad Valkā Izglītības biedrība ar citu biedrību un organizāciju atbalstu nodibina pastāvīgu teātri, par režisoru (1925-1927) pieņem A. Stulpiņu. Pētot viņa dzīves gājumu un zinot darbošanās vietas un laikus, tika meklēti materiāli citu novadu muzejos. Diemžēl informācija pie izrāžu attēliem lielākoties ir minimāla.
Dažādās lomas
1926. gadā A. Stulpiņam kā režisoram-dekoratoram ir piešķirts Kultūras fonda finansējums izglītības papildināšanai. Iestudēto izrāžu kontā ir Ādolfa Alunāna, Jāņa Akuratera, Pāvila Gruznas, Skuju Frīda, Jāņa Vainovska, Rūdolfa Blaumaņa un citu autoru lugas. Andrejs Stulpiņš ir darbojies ne tikai kā režisors, bet arī aktieris, viņa mīļākās lomas bijušas galvenokārt R. Blaumaņa darbos – Indrānu tēvs, Ābrams un citas. Par A. Stulpiņu ir rakstīts, ka viņš ir bijis ļoti kluss un kautrīgs cilvēks, kurš nav pratis taisīt karjeru. Taču nenoliedzami ir viņa nopelni 20. gadsimta kultūras dzīvē triju gadu desmitu garumā. "Mākslinieks A. Stulpiņš"- tā viņš savulaik ir parakstījies Meirānu bibliotēkas biedrības dokumentos. Paraksts apliecina arī kopijas autorību gleznai Lubānas ev. luteriskās draudzes baznīcā (mazajā baznīcā). Plašāku vizuālo materiālu par A. Stulpiņu aicinām skatīt Madonas muzeja mājaslapā.
14.01.2025.