Pirms 90 gadiem Madonā sāk iznākt nedēļas laikraksts "Jaunais Madonas Vēstnesis", kas 1928. gada nogalē pārtop par "Madonas Vēstnesi".
Nosaukumi un redaktori
"Jaunā Madonas Vēstneša" pirmo 30 numuru atbildīgais redaktors ir Saeimas deputāts Augusts Briedis (1877-1937), izdevējs ir A. Briedis un pēc tam – sabiedrība "Madonas Vēstnesis" (atbildīgais pārstāvis J. Jansons). Laikrakstu drukā Madonā, K. Ķeirāna spiestuvē. Interesanti, ka 1. numurā -1928. gada 7. aprīlī – publicēta ziņa, ka laikrakstu piesūtīs "Vidzemes Ziņu" abonentiem. Šim izdevumam atļauja tika saņemta februārī, bet nav ziņu, ka laikraksts ir iznācis.
1928. gada 3. novembrī ar 31. numuru sāk iznākt "Madonas Vēstnesis", izdevējs – sabiedrība "Provinces Prese", bet redaktors ir Jānis Krūmiņš (1900-1984). Viņu, iespējams, labāk zinām kā Krūmiņtēvu – folkloras vācēju, novadpētnieku, biškopi. Viņš arī ir bijis faktiskais redaktors kopš laikraksta iznākšanas sākuma. Līdz ar 31. numuru laikrakstā sāk parādīties zīmēti attēli un pēc tam arī fotoattēli. Laikrakstam ir samērā liels lasītāju skaits ārpus Madonas apriņķa robežām, tāpēc 1931. gadā tam maina nosaukumu un līdz 1934. gadam iznāk "Vidzemes Vēstnesis".
Aktualitātes pirms 90 gadiem
"Jaunā Madonas Vēstneša" 1. numurā redakcijas slejā lasām, ka laikrakstu ir daudz, tie "gubu gubām pienāk no Rīgas", bet "ne katra mūsu doma atrod atbalsi galvas pilsētas presē, to paudīsim savā laikrakstā". Bet 31. numurā redakcijas slejā lasām: "Liels iespaids tautas dzīves veidošanā ir presei – drukātam vārdam. To apzinoties, arī "Madonas Vēstnesis" vērīgi sekos dzīves gaitai, asi kritizējot parādības, kas neveicina vispārējo attīstību un rādot ceļus, kas ejami pārbaudījumu dienās." Kas tad bija aktuāls pilsētā un Madonas apriņķī pirms 90 gadiem?
Laikrakstā tiek publicēta aktuāla informācija lauksaimniekiem, par pasta pakalpojumiem, dažādām biedrībām, notikumiem pilsētā un pagastos, arī krimināliem notikumiem, kā arī par domes sēdēs skatītiem jautājumiem un literārā jaunrade. No vairākiem pagastiem pienākušajās ziņās par Latvijas desmit gadu jubilejas svinībām lasām arī par ceļu stāvokli, piemēram, Mārcienā: "Ceļi neizbraucami. Paklausījām vecākiem cilvēkiem, lai dodot atpūtu zirgiem kaut valsts svētkos. Un bridām pa dubļiem un dūkstīm – vienas domas mūs neatstāja, lai nākamā valsts jubilejā mūsu ceļi būtu draugi ne tikai zirgiem, bet arī automobiļiem."
1928. gada 30. oktobrī Madonas pilsētas domes sēdē tiek pieņemts mākslinieka Nikolaja Kārkliņa (1902-1986) zīmētais pilsētas ģerbonis. Mums zināmais ģerbonis ar gaili tiks apstiprināts desmit gadu vēlāk. Gada nogalē pilsētas dome nolemj nākamajā gad? izbru??t R?gas bulv?ri un p?c iesp?jas ar? R?gas ielu 1 km garum?. Savuk?rt, lai noskaidrotu, vai uz Aronas upes var ier?kot elektrisk? sā izbruģēt Rīgas bulvāri un pēc iespējas arī Rīgas ielu 1 km garumā. Savukārt, lai noskaidrotu, vai uz Aronas upes var ierīkot elektriskā spēka staciju, nolemj veikt izpēti. Apriņķa valdes priekšnieks Mūrnieks iesūtījis priekšlikumu pilsētai kopīgi ar apriņķa pašvaldībām ierīkot Madonā slimnīcu. Dome tam principā piekrīt. Nolemj arī sūtīt delegāciju pie Satiksmes ministra, lai projektēto jauno dzelzceļu vilktu caur Madonu. Laikrakstā arī kādam pagastam tiek pārmests, ka tur guļot un nemaz neesot ieinteresēti, lai viņiem dzelzceļš būtu tuvāk pieejams. Jāpiebilst, ka runa ir par plānoto dzelzceļa līniju Rīga-Ērgļi-Madona-Lubāna-Kārsava.
Ziemassvētku noskaņas
1928. gada nogalē reklāmas laikrakstā vēsta par izdevīgu iepirkšanos svētkiem, piedāvājot svētku konfektes, eglīšu rotājumus un svecītes, eņģeļmatus, lukturus, kā arī derīgas dāvanas – kalendārus, rotaļlietas, bērnu kamanas, lampas, spoguļus un virkni citu lietu.
Uzzinām arī par dažādiem pasākumiem. Tā decembra sākumā madonieši var "pirmo reizi redzēt mūzikas attēlojumu kustībās", ko izpilda Annas Ašmanes mūzikas un ritmoplastikas skolas Madonas nodaļas audzēknes. Lazdonas luterāņu draudze rīko plaši apmeklētu tirdziņu un loteriju, kur var laimēt divriteni, zelta un sudraba pulksteni, radioaparātu un citas vērtīgas lietas. Ap pusotru tūkstoti plānotais skaidrais atlikums paredzēts baznīcas remontam. Pret nelielu ziedojumu aicina apmeklēt skolu rīkotos pasākumus. Praulienas II 6- klasīgā pamatskola rīko eglītes vakaru Lazdonas bibliotēkas biedrības telpās, piedāvājot skatīt Annas Brigaderes pasaku spēli "Sprīdītis" ar mākslinieka Nikolaja Kārkliņa veidotām dekorācijām. Savukārt Madonas pamatskola aicina apmeklēt Ziemassvētku eglīti Izglītības biedrības telpās, kur rādīs bērnu ludziņu, vingrošanu un citus priekšnesumus.
Ziemassvētku noskaņas lasām kādas virānietes rakstītās rindās: "Īsi pirms svētkiem uzsnidzis sniegs, it kā ar nodomu, lai svētku vakars nebūtu ikdienišķi pelēks (tik apnicis jau netīrais pelēkums) kā citi rudens vakari, bet tas būtu baltais vakars." Bet A. Lutca dzejas rindas vēsta: "Dzidra, tīra debess dzelme,/ Jauki smaržo egļu mežs./ Torņa zvans ar skaņu balsi/ Ziemassvētku skaņas dveš."
21.12.2018.