Latvijas Republiku proklamēja 1918. gada 18. novembrī, un tūlīt sākās darbs pie valsts institūciju izveidošanas.
Tika veidotas ministrijas, pārņemtas vācu okupācijas varas vadītās iestādes. 1918. gada 13. decembrī Satiksmes ministrijā izveidoja satiksmes pasta un telegrāfa departamentu un uzsāka Latvijas pastmarku zīmējuma un iespiešanas konkursu. Pastmarkas ir neatkarīgas valsts viens no vērtspapīru veidiem, tās, līdzīgi naudai vai pasei, ir viens no valstiskuma atribūtiem, tādēļ uz pirmās Latvijas pastmarkas zīmējuma autors grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars Ansis Cīrulis attēloja viņa iedomāto Latvijas ģerboni – austošas saules aplī iekļautas trīs vārpas, kas simbolizēja Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Pastmarku drukāšanai jaunajai valstij nebija speciāla papīra, problēmu atrisināja, izmantojot Vācijas armijas ģenerālštāba kartes, kuru papīra kvalitāte bija lieliska – Rīgā atradās liela neizmantoto un kā nevajadzīgu atstāto karšu noliktava. To druka bija gan krāsaina, gan melna, lokšņu otrā puse bija balta un lieliski derēja pastmarku drukāšanai. Karšu izmantošana bija izdevīga arī tādēļ, ka nevajadzēja pasūtīt papīru ar speciālām aizsardzības zīmēm – karšu zīmējums, katrai markai atšķirīgs, bija pietiekami unikāls, lai tās nevarētu viltot. Tās drukāja Rīgā, Mārstaļu ielā, A. Šnākenburga tipogrāfijā – lētākajā no pieejamām. Uz karšu loksnēm pastmarkas tika izvietotas tā, lai maksimāli izlietotu visu papīra laukumu, uz katras pa 19 markām 12 rindās. Kopā pirmajā drukāšanas reizē tik nodrukātas 2 752 968 pirmās Latvijas pastmarkas. Tās bija sarkanā krāsā, un, tā kā savas naudas jaunajai valstij vēl nebija, markas nominālu – 5 kapeikas – noteica "krievu naudā". Daļa pastmarku bija perforētas (ar zobiņiem malās), bet lielākā daļa pirms pārdošanas no kartes lapas bija jāizgriež ar šķērēm. Pirmo Latvijas pastmarku tirāžu nodrukāja 1918. gada 17. decembrī, apgrozībā tās laida dienu vēlāk – 18. decembrī, tas gan vēl nenozīmēja, ka tās var izmantot pasta sūtījumu apmaksai. Pastu līdz 26. decembrim vēl pārvaldīja vācu administrācija, tāpēc Latvijas pastmarkas ir par nedēļu vecākas par Latvijas pastu. Latviešu pastmarkas drīkstēja tirgot vien pie atsevišķa lodziņa vācu kontrolētajā Rīgas pasta un telegrāfa ēkā, un oficiāli izmantot korespondencei tās drīkstēja tikai no 29. decembra. Lai nosūtītu pastkarti adresātam Rīgā vai Kurzemē, ko vēl nebija ieņēmuši lielinieki, vajadzēja divas markas 10 kapeiku kopsummā, ja tālāk – trīs 15 kapeiku kopsummā. 1919. gada 5. janvārī Rīgu ieņēma lielinieki, un pastmarku drukāšana atsākās tikai pēc Rīgas atbrīvošanas 25. maijā. 1919. gada pavasarī Latvijas teritorijas lielākā daļa vēl bija lielinieku okupēta, tāpēc pasta sūtījumu apmaksai tika izmantota tikai neliela daļa no pirmās tirāžas pastmarkām.
EGILS JUCEVIČS
16.12.2022.