Kopš senseniem laikiem cilvēks ir sapņojis lidot kā putns. Viņa iztēlē lidoja dievi, lidoja slaveni valdnieki, teiksmu varoņi. Pati pazīstamākā laikam gan ir seno grieķu 3000 gadu sena leģenda par mākslinieku, celtnieku un izgudrotāju Daidalu, kas, lai izbēgtu no Krētas valdnieka gūsta, sev un savam dēlam Ikaram no putnu spalvām, auklām un vaska izveidoja spārnus.
Bēgšana bija veiksmīga, bet Ikars, sajūsmināts par spēju lidot, pacēlās pārāk augstu, dievu sfērā, pārāk tuvu saulei. Tā apvainojās, izkausēja spārnu vasku, Ikars iekrita jūrā un gāja bojā. Slavenais renesanses laikmeta izgudrotājs un mākslinieks Leonardo da Vinči (XV-XVI gs.) projektēja lidaparātus, arī pirmo helikopteru; neviena no viņa ierīcēm gan nebūtu spējusi lidot. 1670. gadā Priekules kalējs Johansons izveidojis spārnus, ar kuriem, lecot no baznīcas torņa, noplanējis gandrīz 2 verstis, krītot salauzis kāju un Grobiņā sadedzināts kā burvis. „Priekules Ikars" tagad attēlots novada ģerbonī. XVIII gs. cilvēks tomēr lidoja! 1783. gada 21. novembrī divi franči – grāfs de Rozjē un marķīzs de Arlands – pacēlās gaisā Žozefa Mišela un Žaka Etjena Mongolfjē uzbūvētajā silta gaisa balonā. XIX gs. beigās vairāk nekā 2000 lidojumu ar pašbūvētiem planieriem veica vācu inženieris Oto Lilientāls, viņa tālākais lidojums, startējot no kalna nogāzes, bija 350 m. Diemžēl 1896. gada 9. augustā spēcīga vēja brāzma no 15 m augstuma viņa planieri trieca pret zemi, un lidotājs 48 gadu vecumā gāja bojā. Gadsimta beigās bija arī nesekmīgi mēģinājumi lidaparātam uzlikt tvaika dzinēju. Pirmo lidaparātu ar iekšdedzes dzinēju izdevās uzkonstruēt Daitonas (Ohaijo štats, ASV) velosipēdu darbnīcas īpašniekiem Orvilam un Vilburam Raitiem, un 1903. gada 17. decembrī Ziemeļkarolīnas štata pludmalē (lidmašīnai bija nepieciešams spirgts, vienmērīgs okeāna vējš), netālu no Kitty Hawk pilsētiņas, Orvils Raits ar „Flyer I" startēja pirmajam lidojumam. Tas gan bija tikai 12 sekundes ilgs un 37 m tāls, bet iesāka veselu laikmetu. Tajā pašā dienā brāļi veica vēl trīs lidojumus, pēdējā sasniedzot jau 250 m. Divplāksnis „Flyer I" pēc izskata vairāk atgādināja grāmatu plauktu, nevis mūsdienu lidmašīnu. Atšķirībā no Lilientāla planieriem, kas bija praktiski nevadāmi, Raiti izgudroja aerodinamisku vertikālo un horizontālo stūri, taču novietoja tās nevis lidmašīnas aizmugurē, bet priekšā, savukārt divi propelleri atradās aiz lidmašīnas un to nevis vilka, bet gan stūma. Lidaparāta pilots to vadīja, guļot uz apakšējā spārna. „Flyer I" nebija riteņu, bet gan slieces, un, lai tas varētu ieskrieties irdenajās smiltīs, tas startēja no smiltīs novietotām sliedēm ripojošas platformas. Brāļi turpināja darbu, 1905. gadā „Flyer III" 38 minūtēs pieveica 40 km, bet 1908. gada beigās jau lidoja 2,5 stundas. Aviācijas uzvaras gājiens bija sācies.
EGILS JUCEVIČS
2.09.2022.