1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome (AP), 111
deputātiem balsojot „par" un 13 – „pret", pieņēma konstitucionālo
likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu", de facto atjaunojot
Latvijas valsts neatkarību, un tādējādi mūsu valsts kā pilntiesīgs
starptautisko tiesību subjekts atgriezās pasaules apritē. Ar šo likumu
tika atjaunota 1922. gada Satversme ar tajā ietvertajām Rietumu
demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām, un līdz ar konstitucionālā
likuma pieņemšanu savu juridisko spēku Latvijā zaudēja PSRS likumi,
aizsākās de facto atjaunotās valstiskās neatkarības starptautiskā
atzīšana.
Šogad aprit 25 gadi kopš vēsturiskā AP balsojuma, un, atzīmējot Latvijas neatkarības faktiskās atjaunošanas 25. gadadienu, tiek rīkoti vairāki pasākumi, no kuriem lielākā daļa norisināsies Saeimā.
21. augustā Saeimas namā notiks konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas 25. gadadienai veltītās pastmarkas un aploksnes prezentācija. Pastmarkā uz Saeimas nama galveno durvju fona fotokolāžā redzama laikraksta „Diena" titullapa ar vēstījumu par Latvijas neatkarības proklamēšanu. Pastmarkas nominālvērtība ir 50 centu, un tā izdota 200 000 eksemplāru tirāžā.
Svētku ietvaros notiks arī ekumeniskais dievkalpojumu Doma baznīcā, ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, piedaloties augstākajām valsts amatpersonām, kā arī Islandes parlamenta priekšsēdētājam Einaram K. Gudfinnsonam. Jēkaba laukumā pie Saeimas nama notiks arī koku stādīšana, kas turpinās jau agrāk iedibinātu tradīciju – Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētājiem kopā ar bijušajiem Augstākās Padomes deputātiem, kuri pirms 25 gadiem pieņēma izšķirošo lēmumu par Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanu, stādīt ošus un ceriņus.
Apkopotas preses relīzes
Saeima, gatavojoties svētkiem, ir izdevusi grāmatu, kurā apkopotas Augstākās Padomes 1991. gada augusta vēsturisko notikumu laikā pasaules medijiem izplatītās preses relīzes. Izdevumā „Augusta hronika. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana de facto" apkopoti AP Preses centra angļu valodā sagatavotie paziņojumi presei, amatpersonu diplomātiskā sarakste un notikumu apskati. Tā laika preses relīzes bija gan pieejamas AP Preses centrā akreditētajiem Rietumvalstu žurnālistiem, gan izplatītas lielākajiem ārvalstu medijiem, trimdas latviešu organizācijām un ārvalstu vēstniecībām, kalpojot par uzticamu un operatīvu informācijas avotu par notikumiem Latvijā.
Grāmatas priekšvārdā AP priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns akcentē, ka „augustā varēja pavērties tikai viena no trim perspektīvām: pretoties asiņainajai diktatūrai, ja varu pārņemtu pučisti, turpināt stīvēties ar PSRS vadību, ja Mihails Gorbačovs atjaunotu zaudēto varu pilnā apjomā, vai strauji panākt Latvijas starptautisku atzīšanu, kas arī notika – kā redzams pēc tā laika dokumentiem – tāpēc, ka bijām tai gatavojušies, ka spējām rīkoties strauji un izlēmīgi, ka Latvijas tautas gribu pietiekami pārliecinoši jau agrāk bijām darījuši zināmu pasaulei".
Izdevums „Augusta hronika. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana de facto" ir turpinājums Saeimas izdotajai grāmatai „Janvāra hronika. Latvijas Republikas Augstākās Padomes barikāžu laika preses relīzes", ko parlaments izdeva šā gada janvārī.
Aculiecinieku atmiņas
Tuvojoties Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25. gadadienai 21. augustā, ikviens interesents tiek aicināts arī iepazīties ar šīs vēsturiskās dienas aculiecinieku stāstījumiem. Interviju ciklā „Latvijas atdzimšanas vēsture", ko Saeima sāka veidot jau pirms pieciem gadiem, 21. augusta notikumu aculiecinieki atceras augusta puča dienas un konstitucionālā likuma pieņemšanu. Videointervijās atmiņās dalās Anatolijs Gorbunovs, Dainis Īvāns, Ivars Godmanis, Ilma Čepāne,
Andris Bērziņš un citi tā laika liecinieki. Interviju autoru kolektīvs ir cilvēki, kuri paši tajā laikā bijuši deputāti un kuru profesionālā darbība ir saistīta ar žurnālistiku – Edvīns Inkēns, Jānis Gavars, Viktors Avotiņš, Jānis Krūmiņš un Normunds Beļskis.
Intervijas veidotas, gatavojoties konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas 20. gadadienai. Atzīmējot mūsu valsts de facto neatkarības atjaunošanu, Saeima pirms pieciem gadiem uzsāka vērienīga videoarhīva veidošanu, uzklausot tā laika aculiecinieku stāstus, pārdzīvojumus un atmiņas.
Vēlāk no savāktajiem materiāliem un videointervijām arī tapusi filma „Uzturiet debesis spēkā…", kurā Augstākās Padomes un PSRS Tautas deputāti atceras un vērtē laiku no Radošo savienību plēnuma 1989. gadā līdz augusta pučam 1991. gadā. Videointervijas var noskatīties interneta vietnē youtube.com: https://www.youtube.com/playlist?list=PL2322E25CB36E5568.
Kāda ir neapdomības cena?
Šonedēļ plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja nelaimīgais bērna nāves gadījums Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Vecāki steidz vainot ārstus neizdarībā, nepienācīgā pirmsmanipulācijas izmeklēšanā; par mediķiem iesniegta sūdzība, nesagaidot medicīniskās
ekspertīzes slēdzienu par nāves iemeslu… Lai arī kāds būs šis slēdziens, skaidrs, ka vecākiem bērnu nav iespējams atgūt, un tikpat pašsaprotams ir tas, ka arī iespējami izmaksājamā kompensācija (ja tiks atzīts kāds pārkāpums no medicīniskās iestādes puses) bērnu neatdzīvinās.
Protams, skumji. Taču, neiedziļinoties sekās, gribas uzmanību vērst uz šī notikuma cēloni, proti, to, ka bērns applaucējies ar karstu kafiju.Krūzi kāds no mājiniekiem neapdomīgi bija atstājis tuvumā galda malai – tieši tik tuvu, lai divgadnieks (pieņemu – domājot, ka iekšā ir kas garšīgs) varētu to ar mazajām roķelēm noķeksēt un karsto šķidrumu uzgāzt sev virsū.
Klasiski krūzes saturam līstot no galda augstuma, pieaugušais applaucētu vien pēdu virspuses, taču bērnam tas tiešā ceļā uzlīst sejai, krūtīm, pleciem, rokām, kājām… radot smagu, termisku apdegumu, kura varēja nebūt, ja vien par bērnu atbildīgais cilvēks – pieaugušais – būtu padomājis soli uz priekšu un ievērojis visos laikos tik ļoti aktualizētos mediķu brīdinājumus par karstu šķīdumu piesardzīgu novietošanu mājās un to uzmanīgu lietošanu bērna klātbūtnē.
Līdzīga pieaugušo neapdomības cena maksājama arī par viegli pieejamās vietās pavirši atstātiem bīstamiem šķidrumiem, ko bērns var atrast un nogaršot (līdzīgas intereses vadīts kā, aplūkojot galda malā noliktās kafijkrūzes nezināmo, taču nepārvarami kārdinošo saturu). Kāds pazīstams ārsts reiz ieteica nesen rāpot sākušam pasaules izzinātājam mājokļa drošību pārbaudīt šādi: nometoties četrrāpus un izrāpojot visu mājvietu, novērtējot jebkuru atradumu ar bērna acīm. Būsit pārsteigti, cik tomēr nedroša, no bērna augstumiem raugoties, izrādās, jūsuprāt, mazulim drošā vide. Jāsaka tā – kāds skatpunkts, tāds redzējums -, bet diemžēl pārāk reti par to aizdomājamies, un nereti tas maksā dārgi.
Vēl pusotra nedēļa, un klāt skolas laiks, kad ielas pieplūdīs ar skolnieciņiem un skolniecītēm, kas ar mugursomām plecos mēros ceļu pretī zinību kalnam, dažkārt aizmirsdami, šķērsojot ielu, palūkoties pa kreisi un pa labi. Arī šajā sakarā vēlos aicināt līdzcilvēkus rēķināties, ka bērns ir un paliek tikai bērns, tādēļ apkārtējiem jābūt jo apdomīgākiem.