Ļaudonas skolas alejas galā vientuļš un aizmirsts stāv kiosks — mazais vēstures liecinieks.
Gadsimta ilgā laikā tas ir piedzīvojis vairākas sabiedriskās iekārtas, pārcietis karus. Kiosks ir kā vēstures grāmata, kas glabā stāstu gan par mierīgu dzīvi Ļaudonā, gan par dramatiskiem notikumiem.
Pirmās brīvvalsts laikā Ļaudona bija klusa, pievilcīga, augoša pilsētiņa. Tajā rosījās amatnieki, tirgotāji un sīkbodnieki. Uzplauka kultūras dzīve. Biedrības namā pasākumus organizēja un vadīja skolotāji Osīši. Atceros sarīkojumu, kura laikā darbojās loterija. Izlozēja iedzīvotāju sanestos priekšmetus. Mana mamma laimēja Ziemassvētku kaktusu. Tas mūs iepriecināja līdz kara sākumam.
Interesantāku ļaudoniešu dzīvi padarīja kuģīša „Kultūrtehniķis" kursēšana pa Aivieksti. Kuģītis uz vēlamajām vietām aizvizināja vasarniekus, kuri atbrauca ar vilcienu no Rīgas līdz Kalsnavai. Ļaudonā kuģītis, pieturējis pirms tilta, kur bija piestātne, devās Lubānas virzienā. Ļaudonieši pulcējās uz tilta un priecājās par kuģīti. Par to ļoti tēlaini savos atmiņu stāstos raksta ļaudoniete trimdas rakstniece Erna Ķikure.
Ļaudonu īpašu padarīja 1924. gadā atklātā divgadīgā lauksaimniecības skola – mazā Kaucminde. Skolā izglītību ieguva ne tikai Ļaudonas, bet arī kaimiņu pagastu zemnieku bērni. Es atceros, ka tur mācījās Velta Eiholce, Milda Seržāne. Savas skolas simtgadi ir sagaidījusi Gaida Kaufelde. Viņas abas ar Veltu bija kā vizītkarte šai skolai., jo prata sevi parādīt virtuvē, bija prasmīgas rokdarbnieces, aizrāvās ar puķu audzēšanu istabā un dārzā. Viņu mājas vienmēr lepojās ar krāšņi ziedošām puķu dobēm.
Skaidrīte Gailīte savā autobiogrāfiskajā darbā „Viens vienīgs elpas vilciens" stāsta par Atašienes meitenēm, kas pēc smalkās Ļaudonas skolas beigšanas ir kļuvušas par diplomētām lauku saimniecēm. Viņām nebija sveša arī lopkopība. Skolā darbojas mājturības kursi, kuros mācīja rokdarbus un konservēšanu, kas tajā laikā nebija izplatīta.
Skolas audzēkņu vajadzībām madonietis Jānis Andrāns uzcēla kiosku. Viņš redzēja iespēju šajā vietā nopelnīt. Kioskā varēja iegādāties daiļliteratūru, rakstām-
piederumus, saldumus. Kā var lasīt laikraksta „Mūsu Dzīve" (Nr. 25 12.12.1953.), te varēja iegādāties „Mūsu Dzīves" kalendāru, kas bija bagātīgi ilustrēts literāri humoristisks izdevums. Latvijā nebija daudz vietu, kur to varēja nopirkt. Kalendārs maksāja 30 santīmu.
Kioskā pārdeva arī loterijas biļetes. Latvijas lauksaimniecības biedrība izlozē piedāvāja nekustamos īpašumus Rīgā un laukos, dzīvokļus, velosipēdus, radioaparātus, sienas, grīdas, gultu segas un citus vērtīgus priekšmetus.
Kiosks kalpoja arī reklāmai. Pie tā piestiprināja afišas un paziņojumus.
Mierīgo dzīves ritējumu pārtrauca kari. Pēc Ļaudonas nodedzināšanas saglabājās tikai dažas ēkas, brīnumainā kārtā arī skola un kiosks, lai gan blakus dega aptiekas ēka (tagad veikals „Lats").
Pēc kara kioska dzīve kļuva prozaiska, taču joprojām ļaudoniešiem tas bija nepieciešams. Tur pārdeva blakus ēkā cepto maizi. Kad rinda bija izstāvēta, ejot uz mājām, dažreiz puse no garšīgās formā ceptās baltmaizes bija apēsta. Kioskā varēja nopirkt arī karameles, lielas vafeles un citus produktus.
Kioska darbības virziens gadu gaitā mainījās. Kādu laiku tur pieņēma ādas – arī trušu un kurmju ādiņas, tāpēc toreiz populāra bija kurmju ķeršana.
Deviņdesmitajos gados kioskā darbojās pārtikas preču veikals. Kādu laiku tur atkal varēja nopirkt Ļaudonā cepto maizi. Bet nu jau ilgu laiku kiosks nevienam nav vajadzīgs.
Kioska atrašanas vieta ir nesaraujami saistīta ar skolu. Simts gadu laikā kioskam garām gājušas daudzu paaudžu skolēni un skolotāji. Kiosks ir savdabīgs ceļa rādītājs uz skolu. Tajā pašā laikā tas joprojām stāv krustcelēs. Trīs ceļi, trīs virzieni – Madona, Mētriena, Sāviena. Kiosks sagaida un pavada…
Domājot par Ļaudonas nākotni, laiks celt godā kiosku – mazu vēsturisku liecinieku. Bijušie Ļaudonas vidusskolas skolēni ir ierosinājuši vākt līdzekļus kioska uzpošanai, lai tas pienācīgi varētu sagaidīt salidojumu.
Līdzekļus var ieskaitīt Madonas novada pašvaldības ziedojumu kontā: LV97UNLA0030900142616 SEB banka.
Mērķī jānorāda, kuram pagastam tiek ziedots un ziedojuma izlietošanas mērķis.
09.07.2024.