Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Jūrnieku draugi

EGILS JUCEVIČS

Autors • 25.01.2024.

Jūrnieku draugi
Burtu lielums

Bākas ir kuģinieku ceļa rādītāji, palīdz orientēties krasta tuvumā un bīstamās vietās, brīdina par sēkļiem un rifiem un droši atved kuģus ostās.

To mirgojošās ugunis izglābušas tūkstošiem jūrnieku dzīvību. Vidusjūras austrumu daļā jau pirms mūsu ēras norisinājās dzīva jūras tirdzniecība, un ticams, ka jau tad tumsā kuģiem ceļu uz ostu rādīja pakalnos degoši ugunskuri. Pirmā zināmā bāka bija viens no septiņiem antīkās pasaules brīnumiem – ap 280. g. p. m. ē. Farosas salā pie Aleksandrijas (Ēģiptē) celtais 120-160 m augstais tornis, kas rādīja ceļu kuģiem 1600 gadus. Sākumā tas, šķiet, kalpoja vienkārši kā no attāluma saredzams orientieris līdzenajā Ēģiptes piekrastē, kā sardzes tornis un astronomiskiem novērojumiem, un tikai mūsu ēras sākumā tajā speciālā kamerā sāka degt ugunskurs, iespējams – ar metāla spoguli. Zemestrīce to papostīja IV gs., bet galīgi sagrāva 1326. gadā. Leģendas vēsta, ka arī cits pasaules brīnums – III gs. p. m. ē. būvētā 32 m augstā Saules dieva Heliosa bronzas statuja Rodosas salā pie ieejas ostā – paceltā labajā rokā turējusi ugunskuru, bet tam nav rakstiska apstiprinājuma. Arī „Rodosas koloss" sabruka zemestrīcē 227. g. p. m. ē. Vecākā bāka, kas darbojas vēl šodien, ir 110. gadā romiešu celtais sākotnēji 36 m augstais, bet 1791. gadā pārbūvētais Herkulesa tornis pie Akoruņas Spānijā. No XIII gs. bākas parādījās arī Baltijas jūrā. Līdz XIX gs. galvenais bāku gaismas avots bija dzelzs grozā degoša malka vai ogles, vēlāk arī eļļas lampas. 1782. gadā Ženēvas fiziķis Ami Argands konstruēja lampu, kurā dega petrolejas tvaiki, bet 1820. gadā franču fiziķis Frenels – lēcas, ar kuru palīdzību bākas gaismu varēja saspiest šaurā starā; abi izgudrojumi palielināja attālumu, kādā varēja saskatīt bākas gaismu. Bākās sāka izmantot arī gāzes gaismekļus. Ziemeļfrancijas ostas pilsētas Djepes pulksteņmeistars Fransuā Deskroizils savas pilsētas bākai 1787. gadā izgatavoja mehānismu ar rotējošām lēcām, kas ļāva staram mirgot ar regulāriem pārtraukumiem; tagad tā savu gaismu izstaro visas bākas. No 1920. gada bākās sāka izmantot elektriskās kvēlspuldzes. Tās nomainīja halogēna spuldzes, bet mūsdienās visvairāk tiek lietoti LED gaismekļi. Lai bākas signālus varētu saskatīt lielākā attālumā, to torņus ceļ pēc iespējas augstākus vai uz pauguriem. Šobrīd augstākais tornis (133 m) ir Džidas (Saūda Arābijā) bākai pie Sarkanās jūras, bet visaugstāk virs jūras līmeņa atrodas Faro de Puno bāka (Peru) – 3810 m + 9 m tornis.

26.01.2024.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px