Kā liecina 2007. gada atradumi seno cilvēku apmetnē Pinacle Point (Dienvidāfrika), cilvēki ar austerēm mielojušies jau pirms 164 000 gadiem. Arī Dienvidspānijā sencilvēku apmetnēs uzietas 150 000 gadu senas austeru čaulu kaudzītes. Senie romieši austeres ne tikai patērēja, bet arī ap 1000. g. p. m. ē. sāka tās audzēt.
Austeres gan uzskatīja par delikatesi, bet pārsvarā, vieglās pieejamības un lētuma dēļ, tās vēl līdz XIX gs. bija trūcīgo ēdiens; krogos, sevišķi ASV (amerikāņi tās patērēja 6 milj. dienā), tās pat pasniedza kā bezmaksas uzkodu pie dzērieniem. Kļūt par retu delikatesi austerēm palīdzēja baktērija, kas XIX gs. nekontrolējami savairojās Amerikas ūdeņos un iznīcināja līdz 90 % austeru, taču milzīgais pieprasījums bāros pēc tām jau nezuda. Nācās tās importēt no Eiropas, kur baktērija arī bija paretinājusi austeru ražu, bet mazāk, un Kanādas. Tā rezultātā austeres kļuva mazāk pieejamas un dārgākas, tātad – ekskluzīvas. Mūsdienu austeres pie mums ieradās no Japānas – XVII gs. kāds kuģis ar pārdošanai paredzētu Japānas austeru kravu pie Portugāles krastiem iekļuva vētrā, ilgi netika krastā un jūrnieki bija spiesti bojāties sākušo preci izmest pāri bortam. Daudzas no austerēm tomēr izdzīvoja un iedzīvojās Atlantijas okeāna ūdeņos. Tās bija gaļīgākas un auga daudz ātrāk nekā pierastās plakanās austeres; mūsdienās tās dēvē par Kroizes austerēm, un Eiropā pamatā audzē tieši šo šķirni. Mūsdienu lielākie austeru cienītāji ir francūži, kuri laika posmā no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam apēd 80 tonnas austeru. Par austeru saglabāšanu jau XVI gs. rūpējās Francijas karalis Anrī IV, kurš aizliedza tās aiztikt vasarās, to dzimumnobriešanas laikā.
Austeres ir bagātas ar cinku, kas cilvēka organismā stiprina gan matus, gan imūnsistēmu, – jau viena austere nodrošina ieteicamo cinka dienas normu. Bez tam tās satur jodu un B12 un D vitamīnu. Lielais olbaltumvielu daudzums gan var izsaukt vēdersāpes, tādēļ dienā tās vajadzētu patērēt tikai dažas. To garša atgādina svaiga, sāļa jūras ūdens malku ar nelielu riekstu piegaršu. Baudot austeri, vispirms jāatver tās čaula, jāpārgriež muskuļi, ar ko ķermenis pie tās piestiprināts un ar nazi mazliet jāpaceļ, lai zem tās ieplūstu dabīgās sulas. Tad, atgāžot galvu, to no čaulas ielaiž mutē, norijot veselu. Ne visi sadūšosies to darīt pirmo reizi, ņemot vērā, ka tā vēl ir dzīva…
10.10.2025.