Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Jūnijā pirms 100, 30 gadiem un šogad

LAIMDOTA IVANOVA

Autors • 10.06.2019.

Jūnijā pirms 100, 30 gadiem un šogad
Burtu lielums

Šogad Latvijas simtgades aktualitātes ir varonības zīmē, atskatoties uz Neatkarības kara simtgadi un nesenās pagātnes notikumiem.

Varoņu piemiņai
Svētku, atceres un atzīmējamo dienu sarakstā 22. jūnijs ir Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena). Vēsturnieki turpina pētīt Latvijas Neatkarības kara notikumus, un tiem bija veltīta arī konference "Cēsu kauju simtgade un Neatkarības karš" 6. un 7. jūnijā Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Virkne speciālistu, vēsturnieku no Latvijas Kara muzeja, Latvijas Universitātes, Latvijas aizsardzības akadēmijas un citām institūcijām pirmajā dienā referēja par šo tēmu. Savukārt otra konferences diena bija plānota Cēsu kauju piemiņas un mantojuma saglabāšanas tēmai ar izbraukumu pa kauju vietām. Būtu svētīgi visos novados, pagastos pievērt uzmanību, vai Latvijas Neatkarības kara (Brīvības cīņu) piemiņas un apbedījumu vietas ir pietiekami cienīgā izskatā.
Par Latvijas Neatkarības karu top dokumentālā filma "Zem viena karoga" (režisors Askolds Saulītis, scenārija autors Dainis Īvāns). Šo studijas "Terra Europa" ieceri 2019. gada projektu konkursā atbalstīja Nacionālais kino centrs. Filmas veidošanā ar krājuma materiāliem piedalās arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs. Neatkarības karā cīnījās dažādu tautību cilvēki, un filma vēstīs arī par jaunāko kara dalībnieku – desmitgadīgo ebreju tautības zēnu Kopelu Goreliku (1908-1935), kurš 1919. gada vasarā aizbēga no mājām Rīgā uz Cesvaini un brīvprātīgi iestājās 2. Cēsu bataljonā.

1989. gada jūnijs
Latvijas simtgades kontekstā 2019. gadā ir ne tikai atskats uz Neatkarības kara, Latvijas armijas simtgadi, bet atcerēsimies arī "Baltijas ceļu", kam šogad 23. augustā būs trīsdesmitā gadadiena. Taču jau 1989. gada jūnijs iezīmējas ar virkni nozīmīgu notikumu. 10. jūnijā Rīgā notiek vēsturiskā Latvijas Tautas frontes Domes sēde "Par neatkarīgu Latviju". Tās gaitu fotoattēlos, papildinot ar piezīmēm, ir fiksējis Žanis Bezmers. Madonā 11. jūnijā represētie pirmoreiz tiekas Madonas muzejā, kur viņiem veltīta izstāde "Tu viena man līdzi nāc, mana dzimtene".
Lai atgādinātu par 49 gadiem kopš Latvijas okupācijas, 17. jūnijā plāno plašu mītiņu. Šajā datumā iznākošajā "Madonas Atmodā" redaktora slejā "Domāt patstāvīgi" Jānis Simsons raksta: "Un vislielākais pazemojums skan vārdos, ka mēs nevaram paši pastāvēt, nevaram savas robežas un drošību nosargāt bez lielā brāļa. (..) Bet tas ir vienīgais ceļš. Atgriezties Eiropā." Pienākumu sadali mītiņa norisei pārskata LTF Madonas nodaļas valdes sēdē 14. jūnijā. Jānis Simsons šajā sēdē arī informē par attiecību saasināšanos un pazemojošo sadarbību ar tipogrāfijas vadītāju. 17. jūnijā Madonas estrādē notiek vēl nepieredzēts saiets, gājienā uz to plūst ļaužu straume ar karogiem, LTF un LNNK plakātiem. (Fotoattēlus par šo mītiņu, kā arī citiem Atmodas laika notikumiem iespējams aplūkot Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā nmkk.lv.) Mītiņā aicināti runāt Visvaldis Lācis, Eduards Berklavs, Dainis Īvāns, Imants Kalniņš, Antoņina Viļuma un citi.
Latvijas Tautas fronte 23. jūnijā ir aicinājusi latviešus visā pasaulē stundu pirms pusnakts iedegt Jāņu ugunskuru un vienoties domās par Latviju. Madonā 23. jūnijā iznāk "Madonas Atmoda" ar Jāņa Simsona, kam 17. jūnijs bija kļuvis par nāves datumu, dzejas rindām redaktora slejas vietā. Atvadu vārdus publicējuši vairāk kā divdesmit mākslas un Atmodas ceļos sastaptie cilvēki. Elza Rudenāja raksta: "Jā. Tu biji dzīves virzītājs, augšup cēlājs, tik neaizstājams un vajadzīgs tieši tagad. Vajadzīgs mums visiem, savai tautai! Humāns, dziļi inteliģents, gudrs – Vakareiropas kultūras cilvēks!" Jāņu dienā Madonā atvadās no Jāņa Simsona, izvadot uz mūža mājām dzimtās puses Matīšu kapsētā.
Tagad vēsturiskie notikumi ieguvuši citu dimensiju. Madonā Jāņa Simsona vārdā nosaukta mākslas skola. Neatkarības kara pētnieki turpina izzināt tā laika notikumus. Konference Cēsīs apliecināja, ka pētāmā vēl ir ļoti daudz, atsevišķos jautājumos ir viedokļu dažādība, pat pretēji uzskati, bet tas netraucē demokrātiskā sabiedrībā civilizēti diskutēt. Savukārt, ja kādam ir interese par simtgadīgajiem notikumiem, var pasekot līdzi informācijai un apmeklēt kādu no daudzajiem pasākumiem Latvijas Uzvaras dienas svinībās 22. jūnijā Cēsīs, kad būs apskatāms arī vēsturiskais bruņuvilciens "Brīvība" no Igaunijas. Bet Madonas muzeja ceļojošā izstāde par Neatkarības kara tēmu līdz pat rudenim eksponēta viesu namā "GaiziņStars".


11.06.2019.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px