(6. turpinājums)
Viens no Ērgļu muižas senākajiem krogiem ir Pils jeb Kalna krogs, kādu laiku saukts arī par Baznīckrogu. Šī ēka ir piedzīvojusi daudzas pārmaiņas, taču visos laikos te ir notikusi tirgošanās — arī mūsdienās.
Pils jeb Kalna krogs/ Rīgas iela 3
Pils jeb Kalna krogs, arī Baznīckrogs, kas ir atradies lielceļa malā netālu no Ērgļu luterāņu baznīcas, vēstures avotos minēts jau 17. gs. otrajā pusē. Sākotnēji ir būvēts no koka. Tā kā krogs bija tuvu baznīcai, tad te varēja uzkavēties pirms un pēc dievkalpojuma, šeit notikušas arī kāzu paražu izdarības – pēc baznīcas svinīgās ceremonijas krogā parasti uzrīkoja nelielu mielastu kāzu viesiem. Janvārī vai februārī krogā notika arī līgstamdienas, kad saimnieks nolīga darbam puišus un meitas.
Tranzeju valdīšanas laikā – ap 1830. gadiem – krogs ir celts no jauna – ar divām stadulām (vieta, kur novietoja zirgus) zem kopēja dakstiņu jumta. 19. gs. beigās krogā saimniekoja piebaldzēns Jānis Pīpe. Viņam bija tikai viens zirgs un dažas govis. Pēc 1905. gada krogā sāka darboties Kārlis Augenbergs. Pirmā pasaules kara laikā viņš devās uz Krieviju. Atgriežoties Kārlim zemi piešķīra citur.
Latvijas brīvvalsts laikā ēka kļuva par Ērgļu pagasta pašvaldības īpašumu. 1920. gados to nosauca par „Atpūtu", un tā tika atvēlēta patērētāju biedrībai. Kādreizējā kroga tirgošanās vietā iekārtoja veikalu, taču tas atradās pārāk mazā telpā. Lai to paplašinātu, tika pārbūvēta blakus esošā stadula. Nu pircēji varēja ienāk plašā un ar precēm pilnā tirgotavā. Ēkā bija arī linu punkts. Biedrība iegādājās pussmago auto preču un pasažieru vešanai uz Kokneses staciju. Pēc gada spēkrats jau bija nolietojies un bieži jāremontē. Mainījās šoferi, pārdevēji, nāca krīzes gadi, biedrība beidza pastāvēt. Vadību pārņēma „Turība" no Rīgas.
1930. gados veikals piederēja kooperatīvam (Ērgļu patērētāju biedrībai). Virs tā atradās Zemes banka, Artūra Niedras traktieris (bufete), pret kuru bija slita zirgiem (vieta, kur ārpusē novietot un piesiet zirgus). Artūrs Niedra, kas nācis no Bebru pagasta „Lukstiņu" mājām, bija vienpersonīgais tirgotājs, kura uzņēmuma darbība Ērgļu pagasta „Atpūtā" tika atklāta 1929. gadā, tas skaitījās 1. šķiras traktieris, firma „Artūrs Niedrīts". „Atpūtā" 1920. un 1930. gados atradās arī Almas Annas Kristapsones (dzim. Sotakas) veikals, kurā tirgoja dažādas preces, sākot no saldumiem līdz pat petrolejai un naglām. Veikalā pārdeva arī maizi un bulciņas, kuras paši cepa, tāpēc vietējie to iesauca par Sotaka beķereju. Galvenais veikalnieks bija Almas brālis Jānis Sotaks, viņu ērglēnieši atceras kā ļoti labsirdīgu un jauku cilvēku, kurš mīlēja bērnus, bija izpalīdzīgs un dāsns. Latvijas brīvvalsts laikā Ērgļos prasmīgi tirgotāji bija ebreji. Jānis Sotaks ar viņiem veiksmīgi sadarbojās un labi sapratās.
Kad pēc Otrā pasaules kara Ērgļu centru izpostīja, tai vietā, kur bija Sotaka veikaliņš, daļēji ēka bija saglabājusies, tāpēc, nedaudz to pielabojot, varēja tirgoties. Galvenie tirgotāji bija Almas Annas Kristapsones meita Milda Kristapsone un Arvīds Balodis.
1940. gadu beigās ēkas drupas novāca, un 1951. gadā uz kroga pamatiem uzcēla universālveikalu, kas piederēja Ērgļu patērētāju biedrībai. Ēka bija garena būve, kurai kreisajā pusē bija noliktava, labajā pusē – pārtikas veikals. No sētas puses – daļēji pagrabstāvā – bija iekārtots saimniecības un rūpniecības preču veikals. Otrajā stāvā atradās Ērgļu patērētāju biedrības kantoris, kurā bija darba kabineti, neliela zāle – sapulcēm, pasākumiem, kā arī kopmītnes. Augšstāvā kādu laiku (ap 1960. gadiem) darbojās pavāru skola. Audzēkņi gan apguva teorētiskās zināšanas, gan vairāk strādāja praktiski un mācību laikā dzīvoja patērētāju biedrības kopmītnēs.
1960. gadu otrajā pusē lielās ēkas noliktavas daļā tika veikti remontdarbi, un te pārvietoja pārtikas veikalu (Ērgļu patērētāju biedrības pārtikas veikals Nr. 1). Savukārt bijušajā pārtikas nodaļā iekārtoja veikalu, kurā tirgoja radio preces un televizorus. 1975. gadā Oškalna ielā 4 atklāja saimniecības un kultūrpreču veikalu, bet vietā, kur veikals darbojās iepriekš, pagrabstāva ieeju aizbēra. Lielo universālveikala ēku sakārtoja tā, ka ieejas veikalos bija no galvenās ielas puses. Kreisajā pusē darbojās pārtikas veikals (Ērgļu PB veikals Nr. 1). Vidusdaļā tirgoja rūpniecības preces – apģērbus un apavus (Ērgļu PB veikals Nr. 22). Labajā pusē bija audumu veikals (Ērgļu PB veikals Nr. 34) un trikotāžas veikals (Ērgļu PB veikals Nr. 35).
1990. gadi nāca ar savām pārmaiņām, bet par to nākamās avīzes turpinājumā.
06.12.2024.