(5. turpinājums)
Ērgļu muižai bija vairāki krogi, viens no tiem — Baznīcas jeb Lejas krogs, kurš atradies tagadējā Ērgļu centrā, un šobrīd te darbojas SIA „Aibi” gaļas produkcijas ražotne.
Baznīcas jeb Lejas krogs / Rīgas iela 8
Baznīcas jeb Lejas krogs tika uzcelts 19. gadsimtā – Ērgļu muižkungu Tranzeju valdīšanas laikā. Krogā bija iespēja arī pārnakšņot, respektīvi, laika gaitā te iekārtoja viesnīcu.19./20. gadsimta mijā to nomāja Iršu kolonists Drešers. Viņam bija veikals jeb bode un arī krogs ar alus un vīna pārdošanas tiesībām. Drešeram piederēja krietns zemes gabals, un viņš turēja 4 zirgus, ar tiem veda veikalam preces no Kokneses stacijas un alu no Jumurdas vai Jaunbebru brūža. Jaunbebru alus bija garšīgāks, un to arī labāk pirka. 1905. gadā, kad vecais Ērgļu muižkungs aizgāja no dzīves un viņa vietā nāca jaunais, Drešeram nācās Ērgļus atstāt, jo viņam krogu vairs neiznomāja. Kā rentnieks krogā „ienāca" „Kalnu Augļēnu" Krustiņa Augenberga dēls Kārlis un iekārtoja veikalu. Pirmā pasaules kara laikā Augenbergi aizbrauca uz Krieviju. Kad atgriezās, viņiem zemi piešķīra citur. Gan Kalna, gan Lejas kroga ēka kļuva par Ērgļu pagasta pašvaldības īpašumu. Lejas krogā iekārtoja pasta kantori, bet bijušajā veikalā – telefona centrāli, otru galu iznomāja aptiekai, kuras īpašnieki bija Zikmaņi. Otrajā stāvā atradās dzīvokļi.
Pasta kantorim un telefona centrālei līdzās bija arī neliels kiosks, kurā tirgoja avīzes. Blakus 1930. gadu otrā pusē tika uzcelta divstāvīga ēka, kuru nosauca „Pastkalns". Zem mājas atradās lieli pagrabi. Ēkā bija iekārtots ebreja Izraela Uroviča veikals (iespējams, ka ēka bija viņa īpašums). 1944. gadā „Pastkalnu" izpostīja, taču pagrabi palika. Tos vēlāk izmantoja Ērgļu patērētāju biedrība. Ar laiku pagrabi nolietojās un tos aizbēra.
Ceļa otrā pusē „Klētskalnā" atradās ebreja Chone Veinera dažādu preču un tabakas tirgotava, kā arī maiznīca. Šis veikals bija I. Uroviča īpašums.1950. gadu sākumā uz veikala pamatiem uzbūvēja koka ēku, kas piederēja Ērgļu patērētāju biedrībai, un 1953. gadā te iekārtoja tējnīcu un ēdienu veikalu. Vienā pusē bija virtuve, bet otrā – ēdamtelpa. Apakšā bija ledus pagrabi. Vienā no tiem bija iekārtots gaļas veikals. Kad 1950. gadu beigās cēla kultūras namu, tējnīcu nojauca.
Tā kā 1944. gada kaujās cieta daudzas Ērgļu ēkas, izpostīja arī kādreizējo Lejas krogu, kurā Latvijas brīvvalsts laikā iekārtoja pastu un aptieku. Tika iznīcināts pasta inventārs un dokumentācija, savukārt Zikmaņu ģimeni piemeklēja izsūtīšana, aresti un aizceļošana svešumā. Uz Lejas kroga pamatiem 1955. gadā uzbūvēja Ērgļu patērētāju biedrības ēdnīcu, kurā bija arī divi veikali un konditorejas cehs. Augšā atradās nelieli dzīvokļi, apakšā – ledus pagrabi, kuros sākumā glabāja produkciju, jo ledusskapju vēl nebija. Vēlāk pagrabus izmantoja kā noliktavu.
Ēdnīca bija iecienīta un labi apmeklēta. Kad sākās ziemas sezona, ieradās slēpotāji, kas dažkārt stāvēja garās rindās, lai tiktu pie ēdamā. Ēdnīca ilgu laiku piegādāja pusdienas Ērgļu vidusskolai, kādu laiku ēdināja „Somdara" darbiniekus. 1980. gados ēdnīcu gribēja paplašināt vai būvēt jaunu, bet tas neīstenojās. Līdzās kārtējai ēdināšanai ēdnīcas telpās notika banketi, kad svinēja jubilejas vai klāja bēru galdus, īpaši populāri tie kļuva 1990. gados. Darbinieki mācēja skaisti servēt galdus un garšīgi gatavot, piedāvājot daudzveidīgu produkciju. Tika meklētas jaunas iespējas, lai konkurētu un attīstītos, taču 2005. gadā ēdnīca beidza pastāvēt.
Tuvu un tālu iecienītas bija Ērgļu konditorejā ceptās smalkmaizītes, pīrādziņi un cepumi. Konditorejas cehs bija neliels – bufete un pašauras darba telpas, tāpēc strādāja divās maiņās. Cilvēki bija iemīļojuši ķimeņu un ievārījuma maizītes, riekstu štriceles, biezpiena plātsmaizi, kliņģerus, smilšu gredzenus, ruletes, kēksus un, protams, pīrādziņus, vispatīkamāk tos bija iegādāties vēl siltus. Konditorejas cehs pamazām savu darbību pārtrauca ap 2001. gadu. Veikals turpināja darboties līdz 2005. gadam, smalkmaizītes un pīrādziņus piegādāja no SIA „Krūmiņa nams" un ZS „Zemītes".
Ēku iegādājās SIA „Aibi", un tika iekārtota gaļas produkcijas ražotne. Piesaistot ES projektu finansējumu, ēku renovēja un 2017. gadā atvēra gaļas pārstrādes fabriku „Aibi", kas piedāvā daudzveidīgu produkciju – svaigu, atdzesētu un saldētu gaļu, konservus, desas, žāvējumus, kūpinājumus, vītinājumus. 2017. gadā ir saņemts bioloģiskais sertifikāts gaļas produktu ražošanai.
Blakus lielajai ēkai līdzās ir bijis kiosks, kuru Latvijas brīvvalsts laikā uzcēla Andrejs Miķelsons no „Kurpniekiem". Tas bija pirmais kiosks Ērgļos, avīzes tirgoja A. Miķelsona sieva. Pēc kara, kad Ērgļu centrā ēkas pamazām atjaunoja, sāka darboties arī avīžu kiosks, kas bija „Preses apvienības" pārziņā. Kioskā tirgoja avīzes, žurnālus, kalendārus, kancelejas preces un cigaretes. Netālu bija vēl kāds mazs kiosks, kurā 1950. gadu otrā pusē un 1960. gados tirgoja saldējumu. To veda no Ērgļu pienotavas. Saldējumam bija speciāli trauki, pildīti ar ledu, jo saldētavu vēl nebija. Gardo saldējumu pildīja vafelēs.
No 1990. gadu sākuma avīžu un žurnālu kioski bija AS „Preses apvienība" pārvaldījumā. Ap 2003./2004. gadu kiosku pārņēma „Narvesen", tika arī atvesta un uzstādīta jauna ēka. 2009. gadā kiosku nopirka SIA „Parka veikals", un tas darbojās līdz 2016. gadam, tirgojot presi, kancelejas preces, kā arī pārtiku. 2016. gadā kiosku noņēma, 2017. gadā uzcēla jaunu, kas atradās nedaudz tālāk no iepriekšējā, un atklāja 4. maijā. 2019. gadā beidza pastāvēt SIA „Parka veikals" un arī kiosks. Lai veicinātu SIA „Aibi" produkcijas izplatību, 2019. gadā, iznomājot kioska telpu, ēkā par ražotāja cenām sāka tirgot gaļas produktus – svaigu, atdzesētu un sasaldētu gaļu, konservus, kūpinājumus, žāvējumus, vēlāk arī produkciju dzīvniekiem – sasaldētu gaļu, konservus, desas, kaltējumus. Kioska adrese – Rīgas iela 8a.
19.11.2024.