(4. turpinājums)
Ērgļu muižai bija arī sava spirta tecinātava un alus brūzis, kā arī smēde. Šīs ēkas atradās tālāk no kungu mājas, mūsdienās — Rīgas ielā tagadējās „Kores” konditorejas un VUGD teritorijā.
Muižas kalpu māja, smēde / Rīgas iela 20
Kur tagad atrodas ugunsdzēsēju depo, muižas laikā šajā teritorijā bija divstāvu ēka, celta no milzīgiem laukakmeņiem. Zem mājas bija lieli pagrabi. Ēkā dzīvoja muižas kalpu ļaudis. Iespējams, ka vienā galā atradās smēde. 1905. gadā šo zemi iepirka kalējs Kārlis Bāliņš un ierīkoja tiem laikiem modernu kalējdarbnīcu, kurā varēja apkalt zirgus, izgatavot ratus, remontēt lauksaimniecības tehniku. Īpašumu nodēvēja par „Muižniekiem". Netālu no darbnīcas atradās neliels namiņš – pirtiņa. 1944. gada kaujās izpostīja „Muižnieku" mājas un smēdi – nodega jumts, palika vien akmens mūri. Dzīvošanai pielāgoja pirtiņu.
1960. gadu sākumā uz daļas no nodegušās „Muižnieku" mājas un smēdes pamatiem sāka būvēt ugunsdzēsēju depo. Lielos pagrabus aizbēra. 1962. gadā Ērgļu ugunsdzēsēji jeb brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (BUB) pārcēlās uz jauno depo, pirms tam postenis bija iekārtots Blaumaņa ielā 3. Ēkas pirmajā stāvā atradās ugunsdzēsēju dežūrtelpa, sakaru punkts, darbnīca, palīgtelpas, garāžas tehnikas novietnei, otrajā stāvā bija iekārtoti dzīvokļi, 24 m augstajā tornī galvenokārt žāvēja ugunsdzēsēju šļūtenes. 1976. gadā Ērgļu brīvprātīgie ugunsdzēsēji tika pārformēti par profesionālo dienestu. 1990. gadu sākumā militarizētās ugunsdzēsēju daļas pārdēvēja par ugunsdzēsības un glābšanas daļām, izveidojot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).
1990. gadu vidū ugunsdzēsēju depo ēkas tornī tika iekārtots Jāņa Jaunozoliņa individuālā uzņēmuma veikals „Tornis", kurā varēja iegādāties pārtikas un rūpniecības preces, importa auto detaļas un piederumus. Veikals pastāvēja neilgu laiku.
Tā kā ēka laika gaitā palika nedroša un nolietojās, tad no 2011. līdz 2017. gadam ugunsdzēsēju pagaidu mītne atradās Mehanizatoru ielā 12. 2016. gada augustā veco depo ēku nojauca, un tika uzsākta jaunas celtnes būve, kurā iekārtoja administrācijas un apmācību telpas, garāžas bloku ar novietni ugunsdzēsības automobiļiem, speciālo automobiļu un ugunsdzēsēju šļūtenes apkopes zonu, arī mazgātavu. Jauno VUGD ēku svinīgi atklāja 2017. gada 26. oktobrī.
VUGD ēkā tika iekārtots arī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu (pirms tam Madonas) iecirknis, kas mūsdienās darbojas pēc nepieciešamības. Kopš 2020. gada 16. marta ēkas otrajā stāvā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD).
Spirta un alus darītava / Rīgas iela 16
Netālu no ēkas, kas mūsdienās atrodas Rīgas ielā 16, ir atradusies muižas degvīna tecinātava un alus darītava jeb brankūzis. Kad 1846. gadā nodibināja Ērgļu pareizticīgo draudzi, telpas tika ierādītas šajā ēkā, te iekārtoja arī draudzes skolu. Taču mītne izrādījās nepiemērota, un 1950. gadā draudze darbību te pārtrauca. Tā saucamais brankūzis turpināja darboties. Latvijas brīvvalsts laikā ēku pielāgoja dzīvošanai. Ceļa posmu, kas ved pāri Ogres upei un sazarojas pie ugunsdzēsēju depo, izveidoja 1937./1938. gadā. Pirms tam ceļš no Rīgas gāja gar Briežkalnu pa tagadējo Rūpniecības ielu garām kapiem pāri tiltam, kur tagad slūžas.
1944. gada kaujās muižas brankūzi izpostīja un vairs neatjaunoja, vēlāk drupas novāca. 1953. gadā netālu no kādreizējās alus darītavas Ērgļu patērētāju biedrība uzcēla sabiedrisko pirti. Tai bija divi nodalījumi – sievietēm un vīriešiem. Katrā pusē trīs telpas – neliela ģērbtuve, paliela mazgāšanās telpa un pērtuve. Pirtij bija savs kurinātājs un atbildīgais, kā arī kasieris, kas iekasēja naudu. 1980. gados kādu laiku pirts nedarbojās.
1990. gadu sākumā Ērgļu patērētāju biedrības pirts telpas iznomāja G. Velces individuālais uzņēmums, izremontēja un atjaunoja pirts darbību. Bija sapņu iecere iekārtot dziednieciskas zāļu vannas, sniegt masiera un friziera pakalpojumus, ierīkot banketu zāli, taču tas neīstenojās. Kad ēka tika privatizēta, rentablāka izrādījās tirdzniecība.
Ēkas labajā pusē tika iekārtots G. Velces individuālā uzņēmuma pārtikas un dzērienu veikals „Dālderis" (no 1996. gada SIA „Dālderis"). Kreisajā pusē, kurā ap 1996. gadu tika izveidota E. Velča individuālā uzņēmuma „Vērdiņš" tirdzniecība, sāka darboties zivju veikals. Tajā varēja iegādāties saldētas zivis, reņģes, konservus. Bija arī neliels lietotu apģērbu veikaliņš, kurš pamazām paplašinājās. Zivju veikals pastāvēja divus gadus, lietotu apģērbu tirdzniecība līdz 2001./2002. gadam. Savukārt pārtikas veikalā, kas atradās ēkas labajā pusē, pamazām iekārtoja konditoreju, kurā cepa smalkmaizītes, kūkas, plātsmaizes, pīrādziņus. Kad vairs netirgoja lietotos apģērbus, ēkas kreisās puses telpās tika veikti remontdarbi un iekārtots kūku cehs. Konditorejas produktus tirgoja ne tikai uz vietas, bet arī veda ārpus Ērgļiem. Tika piedāvāta arī banketu galdu klāšana.
No 2005. līdz 2006. gadam konditoreja bija SIA „Mežsētas" pārvaldījumā, tad to nopirka SIA „Kārlis un partneri", un, piesaistot ES projektu finansējumu, tika veikta pamatīga rekonstrukcija, iegādātas jaunas iekārtas, krāsnis. 2008. gada oktobrī tika atvērta konditorejas izstrādājumu ražotne „Kores konditoreja", kas piedāvāja tortes, kliņģerus, bulciņas, pīrādziņus, picas, cepumus, saldējumu, uzkodas.
Ap 2010. gadu, piesaistot Latvijas Hipotēku un zemes bankas un Ērgļu novada pašvaldības finansējumu, konditorejas pagalmā tika uzstādītas mākslinieka Andra Džiguna koka skulptūras (gliemezis, sienāzis, mārīte, tārpiņš), kuras vairākus gadus priecēja ērglēniešus un viesus.
2020. gadā konditoreju „Kore" nopirka SIA „AC/DC projekti". Tā kā tika piedāvāts arī plašs silto ēdienu klāsts, tad tika izveidota piebūve – āra terase, kur patīkamos laikapstākļos paēst un uzkavēties. Arī bērniem blakus tika iekārtots neliels rotaļu stūrītis un galdiņi.
Šobrīd konditorejā var iegādāties un pasūtīt tortes, kūkas, cepumus, smalkmaizītes, pīrādziņus, picas, salātus, siltos ēdienus, dzērienus, saldējumu. Konditoreja piedāvā arī Vidzemes reģiona pārtikas produktus.
01.11.2024.