(32. turpinājums)
Ērgļu kapsētas un piemiņas vietas
Ērgļos ir trīs kapsētas — Vecie jeb Blaumaņa kapi (rakstīts 12. turpinājumā), Sauleskalna kapi un Miera kapi. Laika gaitā ir izveidotas piemiņas vietas — Latvijas brīvības cīņās kritušajiem zaļajiem partizāniem, Otrā pasaules kara laikā kritušajiem — Brāļu kapi, Baltais krusts, vēstures notikumu liecinieks bija arī piemineklis „Tanks”.
Sauleskalna kapi
Lielceļa Ērgļi-Rīga labajā pusē atrodas Sauleskalna kapi, kas sākotnēji piederēja pareizticīgo draudzei, kura dibināta 1846. gadā. Ērgļu muižkungs Tranzē piešķīra kapsētas vajadzībām 1 desetīnu zemes (1 desetīna – 1,1 ha). Kapsētu iesvētīja 1852. gadā. Pēc Otrā pasaules kara padomju vara lika 310 kg smago kapsētas zvanu noņemt. Daudzus gadus to glabāja Jānis Ielejs no „Iņķēnu" mājām Jumurdas pagastā. 1993. gada 4. oktobrī zvans nonāca pie Emīla Ozola Ērgļos. 1995. gada 15. oktobrī Sauleskalna kapsētas jaunuzceltā kapliča tika iesvētīta un zvanu ievietoja kapličas tornītī. Vienā pusē tam iegravēts uzraksts „Tavas skaņas priecēs ļaužu sirdis", bet otrā – „Izliets Liepājā 1937. gadā Ērgļu pareizticīgo draudzei".
Sauleskalna kapsētā apglabāti daudzi ievērojami Ērgļu apkaimes cilvēki: pareizticīgo draudzes mācītāji Nikolajs Tretjakovs, Jānis Plaudis, Aleksandrs Bangerskis, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Pēteris Bērziņš. Šreiberu ģimenes kapa piemineklī ir ierakstīts trimdas dzejnieces Zinaīdas Lazdas vārds; viņa nomira svešumā, bet dzejnieces mirstīgās atliekas – pelnus – izkaisīja Baltijas jūrā. Te atdusas skolotāji Kārlis Dzenis, Juris Bičevskis, Pēteris un Olga Kalniņi, Marija Kotāne, Alma Zaltāne, Marta Zosāre, Antoņina Seļecka, Marija Karpoviča, Brigita Ermuža, Jānis Bičevskis, Elga Līckrastiņa, Arnolds un Gaida Vekmaņi, Teodors Groza, Ernests Spaile, Ivars Olte, mediķi Antons Kotāns, Rihards un Augustīne Brēmaņi, Anastasija Radziņa, Ārija Balode, Biruta Bičevska, Juris Krastiņš, Viesturs Miķelsons, „Braku" muzeja vadītāja, novadpētniece, grāmatu autore Anna Kuzina. 2013. gada jūnijā netālu no Sauleskalna kapličas tika atvērta akmeņkaļu darbnīcas pieminekļu izstāde, kas pastāvēja dažus gadus.
Miera kapi
Ogres krastā lielceļa Ērgļi-Koknese kreisajā pusē atrodas Miera kapi. Tā ir sena kapsēta. Nostāsts vēsta, ka Ziemeļu kara (1700-1721) laikā izplatījies mēris un mirušie apglabāti ārpus apdzīvotām vietām. 1929. gadā celtā kapliča pārbūvēta 1960. gados, bet 2013. gadā blakus kapličai tika atklāts divos metāla balstos iekārts zvans. Miera kapos apglabāts Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Jānis Reiters, skolotāji Andrejs Brods, Anna Grendziona, Emīlija Ķirse, Olga Mārtiņsone, Aina Ārija Biķerniece, Nellija un Juris Ziediņi, Velta un Valerjans Jakunovi, novadpētniece Velta Rozenfelde, mediķi Ilga un Kārlis Taurīši, Gunta Sprancmane, Liesma Grigule.
Brāļu kapi
1950. gadu beigās blakus Miera kapsētai tika ierīkoti Brāļu kapi padomju armijas karavīriem, kas krituši Otrā pasaules kara laikā 1944. gada augusta un septembra kaujās Ērgļu apkārtnē. Brāļu kapos pārapbedīti ap 10 000 padomju armijas karavīru. Uz kapu plāksnēm, kas iemūrētas kapsētas nožogojuma mūrī, lasāmi kritušo karavīru vārdi un uzvārdi. 2019. gadā sadarbībā ar Krievijas vēstniecību Brāļu kapos tika veikti vērienīgāki sakopšanas un atjaunošanas darbi.
Baltais krusts
Iepretim Brāļu kapiem lielceļa Ērgļi-Koknese labajā pusē pēc „Daugavas vanagu" Ērgļu nodaļas ierosmes ar vietējo iestāžu atbalstu 1995. gada maijā tika uzstādīts Baltais krusts kā piemiņas zīme ar uzrakstu „Kritušajiem karavīriem Otrajā pasaules karā", kas tika atklāts 1995. gada 8. maijā un iesvētīts 30. jūlijā.
Piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušajiem zaļajiem partizāniem
Godinot 1919. gada Latvijas brīvības cīņās kritušos zaļos partizānus, kas tika nogalināti 23. maijā, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā – 1939. gada 23. maijā – Parka un Saules ielu krustojumā viņiem uzstādīja pieminekli. Ielu krustojumā uzbērts 1 m augsts laukums, kas apstādīts ar ozoliem un košumkrūmiem. Laukumā paceļas apmēram 1 m augsts pelēka akmens stabs, kurā iestiprināta melna marmora plāksne un zem 3 zvaigznēm iekalti vārdi: „Lai mūžīgā piemiņā paturam, kas Latviju cēla saulītē. Jānis Andriksons. Andrejs Bumbērs. Kārlis Baņģieris. Jānis Gūts. 1919. gada 23. maijā kritušiem zaļajiem partizāniem. 121. Ērgļu mazpulks." Padomju okupācijas laikā piemiņas zīme tika nojaukta. Atjaunota un no jauna uzstādīta 1989. gada pavasarī.
Piemineklis „Tanks"
Tā kā Ērgļos Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada augustā un septembrī, notika smagas tanku kaujas, tad lielceļa Ērgļi-Pļaviņas kreisajā pusē Kaļvu kalnā 1976. gada 25. septembrī tika atklāts piemineklis „Tanks", veltīts padomju karavīriem, Ērgļu atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. 1990. gada 20. oktobrī tanks tika demontēts, un kādu laiku tas atradās pie Ērgļu lauksaimniecības skolas. 2005. gada 2. septembrī Otrā pasaules kara Sarkanās armijas tanku T-34 pārvietoja uz Mores kauju muzeju Siguldas novadā.
16.06.2026.