Tipiska francūža rīts sākas ar lielu tasi kafijas ar pienu, siltu kruasānu un rīta avīzi (pēdējos gados gan pamatā — ar informāciju no kādas viedierīces), un kruasāns pasaulē līdzās Eifeļa tornim, beretēm un franču maizei — bagetēm ir viens no Francijas neoficiālajiem simboliem. Leģenda gan apgalvo, ka tā izcelsmes saknes meklējamas Austrijā.
Kad Osmaņu turku armija 1683. gadā aplenca Vīni, turki mēģināja zem pilsētas mūriem izrakt tuneli, lai, tajā uzspridzinot šaujampulveri, mūrus sagrautu. Viņi strādāja arī naktīs, un pilsētas maiznieks Ādams Špīls, kurš agri sāka kurināt krāsni maizes cepšanai, rīta klusumā sadzirdēja aizdomīgus trokšņus. Viņš brīdināja pilsētas aizstāvjus, tiem izdevās parakties zem turku tuneļa un saspridzināt to. Palīgā Vīnei ar armiju ieradās Polijas karalis, un turkiem nācās bēgt, pametot lielgabalus un daudz ko citu. Pateicībā par modrību Austrijas erchercogs Leopolds I Vīnes maizniekiem dāvāja īpašas privilēģijas, bet Polijas karalis Jans III Sobeskis maizniekam Pīteram Vendleram uzvaras svētku mielastam uzdeva cept maizītes padzītā ienaidnieka simbola – pusmēness – formā. Jauno izstrādājumu nosauca par "Kipferl" – pusmēnesi, un tas kļuva par iecienītu vīniešu brokastu gardumu. 1770. gadā četrpadsmitgadīgā Austrijas karaļpāra meita Marija Antuanete devās uz Parīzi, lai precētos ar vēlāko Francijas karali Luiju XVI, un, lai varētu arī Francijā baudīt savus iecienītos ēdienus, starp daudziem pavadoņiem līdzi paņēma arī pavāru un maiznieku. Austriešu ēdieni, jo sevišķi saldumi, drīz kļuva par franču virtuves sastāvdaļu, bet topošās karalienes brokastu radziņi popularitāti vispirms galmā, pēc tam arī visā Parīzes elitē ieguva zibens ātrumā. Pēc Lielās franču revolūcijas, dzīves līmenis Francijā uzlabojās, radziņi kļuva pieejami arī plašākiem tautas slāņiem, bet tos vēl cepa no parastas maizes mīklas. 1837. gadā divi austrieši Ernests Švarcers un Augusts Zands Parīzē atvēra Vīnes maiznīcu un "kipferlu" nosaukumu franciskoja uz "Croissants" – "augošs mēness"; šajā laikā tie ieguva arī tagad pazīstamo kārtaino, pārslaino struktūru. XIX gs. beigās, franču – prūšu kara laikā, sviests kļuva dārgs, saldos cepumos to sāka aizstāt ar nesen izgudroto margarīnu, un mūsdienās ražo divu veidu kruasānus: "klasiskos", liektos – ar margarīnu, taisnos – ar sviestu. Franču kruasāni ir saldi, un francūži tos bauda, mērcot kafijā, bet citviet pasaulē tos cep arī gan ar siera, gan šķiņķa, gan salātlapu vai tomātu "oderi".
26.04.2024.