Mehāniski darbināms pulkstenis Eiropā parādījās XIII gs.
Par tādu pirmais rakstīja Monpeljē Universitātes (Francijā) astronomijas profesors Roberts Angliks 1271. gadā, tomēr vēsturnieki nav noskaidrojuši, kas un kad Eiropā izgatavoja pirmo darbojošos modeli. Toties ir zināms, ka pirmie eiropiešu pulksteņmeistari nepazina gaitas regulatoru kā mehāniskā pulksteņa precizitātes atslēgu. Gaitas regulators ir mehānisms, kas ar divu āķīšu palīdzību pārmaiņus atbrīvo un aptur pulksteņa zobratus, radot tikšķošu skaņu. Tas nodrošina, ka atsvars darbina pulksteņa mehānismu ar konstantu ātrumu; ķīniešu izgudrotājs Su Sins tādu aprakstīja jau XI gs. Nav zināms, vai Eiropā nonāca ziņa par viņa izgudrojumu, taču 1364. gadā Padujas Universitātes (Itālijā) astronomijas profesors Džovani de Dondi aprakstīja paša uzbūvētu astronomisku pulksteni ar gaitas regulatoru. Viņa meistardarbu pēc pāris gadsimtiem iegādājās Svētās Romas impērijas imperators Kārlis V. Itāļu astronoms Galilejs atklāja, ka svārsts ir precīzs laika mērītājs, astronoms un Dancigas birģermeistars Jans Hevēlijs ierosināja svārstu savienot ar pulksteņa mehānismu. Viņa izgudrojumu sākumā izsmēja, bet holandiešu astronoms Kristiāns Heigens 1657. gadā ieguva patentu svārsta pulkstenim ar palaišanas mehānismu. Viņš arī uzlaboja pulksteni un bez stundu rādītāja tam pievienoja vēl otru – minūšu rādītāju. Tas izraisīja protestus – ar diviem rādītājiem nevarot saprast, cik pulkstenis rāda. 1680. gadā cilvēki tika samulsināti vēl vairāk – parādījās arī sekunžu rādītājs. 1735. gadā galdnieks un pulksteņmeistars Džons Harisons radīja pulksteni, kurš spēja precīzi strādāt arī uz kuģiem viļņojošā jūrā – tāds bija vajadzīgs ģeogrāfiskā garuma grāda noteikšanai. Jūrasbraucējs Džeimss Kuks viņa „H-4" izmantoja, lai uzzīmētu dienvidu jūru karti. Ap 1730. gadu vācu pulksteņmeistars Francis Antons Keterers radīja pulksteņus ar mehānismu, kas pilnu stundu paziņoja dzeguzes balsī; šādu tūristu iecienītu pulksteņu ražošanas centrs ir Švarcvalde Dienvidvācijā. XVII gs. astronoms Kristiāns Heigenss izgatavoja pirmo kabatas pulksteni, bet XVII gs. nogalē Šveices uzņēmums „Jaquet-Droz et Leschot", savienojot miniatūru pulksteni ar aproci, radīja pirmos rokas pulksteņus – sākumā kā bagātu dāmu rotas lietas, tādu nēsāja arī Napoleona Bonaparta sieva Žozefīne. Pasaules kara laikā tādus sāka lietot virsnieki – kabatas pulksteņi ierakumos nebija ērti lietošanai. Mūsdienu visprecīzākais ir 1995. gadā britu fiziķa Luisa Esensa radītais atompulkstenis, kas izmanto cēzija atomu svārstības, tas atpaliek augstākais par sekundi 3000 gadu laikā.
10.04.2026.