2018. un 2019. gads ir nebijis bagāts jaunu, iepriekš nezināmu pilskalnu atklāšanā. Šajos divos gados, bet 2019. gads vēl nav beidzies, pavisam atklāti 36 jauni pilskalni. Tas ir noticis, ļoti lielā mērā pateicoties aerolāzerskenēšanas datu pieejamībai, kas ļauj reljefu virtuāli „iztaustīt" ļoti lielās platībās.
No 36 pilskalniem 32 ir atklāti Latgalē, kur tāpat pilskalnu koncentrācija ir lielākā Latvijā, viens pilskalns atklāts Kurzemē, trīs – Vidzemē. No šiem trijiem Vidzemes jaunatklājumiem divi pilskalni ir atklāti Madonas novadā Bērzaunes un Mārcienas pagastā.
Bērzaunes Sauleskalna pilskalns
Pirmās ziņas par pilskalnu, kura veidols ticis ieraudzīts aerolāzerskenēšanas reljefa modelī, 2019. gada 21. martā sniedza arheoloģijas interesents Tenis Nigulis. Vieta tika apsekota 28. aprīlī un 4. maijā, un te tiešām pie Sauleskalna ciemata līdzās asfaltētajam ceļam uz Mārcienu tika konstatēts iepriekš nezināms, krūmiem un lapu kokiem apaudzis labi veidots un labi saglabājies pilskalns. Pilskalns ierīkots kādā aptuveni ziemeļu-ziemeļaustrumu-dienvidu-dienvidrietumu virzienā ejošā grēdā, kura ar austrumu galu pieslēdzas Sauleskalna-Mārcienas asfaltētajam ceļam. No dienvidiem, kur tagad uzpludināts dīķis, un rietumiem pilskalnu aptek Paugurītes upīte.
Pilskalna abas garākās nogāzes jau no dabas ir stāvas, pāri par desmit metru augstas, tāpēc tās nav mākslīgi stāvinātas. No austrumu puses, kur grēda nolaideni izbeidzas, tā nogāzes vidusdaļā ir pārgriezta ar ap 2 m platu terasi – seklu grāvīti. Virs tā grēdas nogāzē izveidota ap desmit metru plata terase. Tālāk virs tās ir nostāvināts ap 4 m augsts pilskalna gala aprakums.
Pilskalna plakums (ap 60 × 20 m) ir iegarens, izlīdzināts, plānā nedaudz izliekts, ar krasām pārejām uz nogāzēm. Rietumu galā plakumu noslēdz no plakuma puses ap 2 m augsts uzbērts, izteikts pakavveida valnis. Tālāk uz rietumiem grēdu pārgriež ap 7-8 m dziļš, skaitot no vaļņa virsotnes, mākslīgi rakts nocietinājuma grāvis ar stāvām malām. Otrā pusē grāvis ir 3-4 m augsts. Grēda turpinās aiz grāvja, tomēr te senais kultūrslānis vairs nav jaušams.
Visā plakumā arī zem nokritušajām lapām jūtams kultūrslānis. Zvēru nokasījumos abās apmeklējuma reizēs tika atrastas vairākas bezripas gludo podu lauskas, viena apmestā trauka lauskas un viena poda mala. Šī keramika varētu būt datējama ar vidējā dzelzs laikmeta beigām un vēlā dzelzs laikmeta sākumu, t. i., ar apmēram 8./9.-10./11. gs. (keramiķes Baibas Dumpes konsultācija). Kultūrslānis ir saskatāms arī visās pilskalna nogāzēs apmēram līdz nogāzes vidusdaļai.
Iespējams, ka zīmīgajam kalnam, kas ir valdošais augstums tuvākajā apkārtnē, ir bijis vai pat tagad tiek lietots kāds savs nosaukums. Turpat līdzās ir Sauleskalna ciemats, pēc kura pilskalns arī ir nosaukts.
Mārcienas Dreimaņu pilskalns
Pirmās ziņas par pilskalnu, kura veidols tāpat ticis ieraudzīts aerolāzerskenēšanas reljefa modelī, 2019. gada 20. martā sniedza Tenis Nigulis. 2019. gada 24. martā T. Nigulis, zvanot no šī kalna, puspajokam to sauca par Krāku pilskalnu, jo vietai vislabāk var pieiet no pazīstamā Krāku avota takas puses.
Vieta tika apsekota 2019. gada 28. aprīlī, un tas tiešām izrādījās iepriekš nezināms pilskalns. Pilskalns ierīkots kādā aptuveni ziemeļu-dienvidu virzienā ejošā stāvā, augstā un relatīvi šaurā kalnu grēdā vispār kalnotā un reljefa pārejām bagātā Krustkalnu rezervāta teritorijā. Pilskalna plakuma augstums virs tuvākās apkārtnes ir vairāk nekā 20 m.
Šaurā un ļoti stāvā grēda ziemeļu pusē ir nodalīta ar ap pusmetru augstu mākslīgi uzmestu valnīti, kas veidots no grunts, kas izrakta no tālāk uz dienvidiem esošā ap metru dziļā grāvja. Tad seko liels, augsts un ievērojams valnis, kas pret ārpusi, respektīvi – pret ziemeļiem, ir 3-4 m augsts un vairāk atgādina kukuļveida kalniņu. Starp valni un pilskalna plakumu ir 3-4 m dziļš labi iezīmēts mākslīgi rakts grāvis. Pirmais grāvis pilskalna rietumu nogāzē pārveidojas terasē, kas ap 6-8 m zem plakuma līmeņa ieloko visu nogāzi un izbeidzas pilskalna dienvidrietumu stūrī. Terase ir 2-4 m plata, zīmīga un nepārprotama. Otrs, lielākais grāvis pilskalna rietumu pusē arī pāriet plašā terasē, kas nav īpaši veidota un saplūst ar plakumu (tā garums ap 70 m, platums D daļā ap 10 m, Z daļā ap 20 m). Plakums ir izlīdzināts, ar izteiktu pāreju uz nogāzēm. Plakumā ir kultūrslānis, arī nogāžu augšpusē zeme ir tumša. Kultūrslānis veidojies lielu oļu grantī, ir irdens un ir tikai velēnas kārtas, respektīvi, apmēram 10 cm biezumā. Kādu seno trauku lausku zem izgāzto koku saknēm neizdevās atrast.
Pilskalna plakuma dienvidu galā ir ap pusmetru augsts puslokveida grāvītis. Zemāk par to ir 3-4 metrus augsts stāvināts aprāvums, kas noslēdzas ar mākslīgi veidotu 1-1,5 m dziļu grāvi. Tā priekšā ir tikpat augsts valnis, tad atkal pastāvinājums. Dienvidaustrumu pusē zem šī pastāvinājuma ir vēl viens ap 2 m dziļš grāvis. Abi grāvji izbeidzas stāvajās austrumu un rietumu nogāzēs. Ieejas vieta pilskalna plakumā vedusi pa šauru un nedaudz lēzenāku rozu pilskalna austrumu galā un nogāzē. Ieejas vietā, kas varētu būt bijusi ap 2-3 m plata, abos grāvjos ir aizmilzums.
Pilskalns atrodas apmēram vienādā attālumā starp Dreimaņiem un Lāčiem, tomēr jaunatklāto pilskalnu tika lemts saukt par Dreimaņu pilskalnu, jo tādā vārdā tiek saukts arī netālais Svētes ezers. 2017. gadā netālo Mazlāču saimniece Velga Briede zināja stāstīt, ka agrākos laikos kādā vietā pie netālā Dūku ezera atrasta liela bronzas aproce, kaklariņķis un vēl kādas citas senlietas, kas varētu iezīmēt Dreimaņu pilskalnam atbilstošu kapulauku. Starp pilskalnu un Dreimaņiem Svētes (Dreimaņu) ezera krastā iztek pazīstamais Krāku avots, kurā arī ir atrastas senlietas, turpat tam pretim ezerā ir pussala ar zīmīgo nosaukumu Velna pirksts, no ezera iztek Svētupe, kas, iespējams, liecina par apkārtnes kādreizējo sakrālo raksturu.
Dreimaņu pilskalns, kas ir nepostīts, labi saglabājies, izveidots no dabas ļoti izdevīgā vietā. Iespējams, tas nav bijis ilgstoši apdzīvots, jo nav izveidojies nozīmīgāks kultūrslānis. Pilskalna senie nocietinājumi kombinācijā ar jau no dabas doto nepieejamību liek to saprast kā stipru senatnes nocietinājumu.
(Turpinājums sekos)
01.11.2019.