Šim skaistajam ziedam ir divi vārdi: safrāns — skan līdzīgi arābu sepher, kas nozīmē “dzeltens” — un krokuss, no grieķu krokos — “diegs”.
Izžāvētās ziedu skaras tiešām atgādina auduma pavedienus. Tā dzimtene ir Mazāzija, Tuvie Austrumi, Indija. Krokusus sāka audzēt jau krietni pirms mūsu ēras, tie joprojām izplatīti Sīrijā, Palestīnā, Irānā. Safrānu pazina Senajā Ēģiptē, savos sacerējumos to minējuši Zālamans, Homērs un Hipokrats. Knosas pils drupās Krētas salā saglabājies sienas gleznojums no 1500. g. p. m. ē., kurā attēloti cilvēki, kas ievāc safrānu. Krusta karu laikos (1096-1270) augu ieveda Eiropā un sāka audzēt Vidusjūras rietumu zemēs. Krokuss simbolizē cerību un atdzimšanu, jo tas zied pat sniegā, ziedu valodā tas apzīmē laimi, prieku un līksmību. Ar to saistītas leģendas, piemēram, šīs divas grieķu. Pirmā stāsta par jaunekli Krokusu, kas iemīlēja skaisto nimfu Smilaksu un nenoguris izrādīja viņai savu uzmanību. Nimfai tas patika, bet ar laiku apnika. Kad viņas pacietība izsīka, tā griezās pie dieviem ar lūgumu pārtraukt Krokusa uzmācību, un tie puisi pārvērta skaistā violetā ziedā ar dzeltenām skarām. To tā arī nosauca par krokusu, kā simbolu vīrieša kaislīgai mīlestībai pret sievieti. Otrajā leģendā par Krokusu sauca jūrnieku dievu, tuvu dieva Hermesa draugu. Reiz abi sacentās, metot disku, tas izslīdēja Hermesam no rokas un nāvējoši ievainoja Krokusu galvā. Hermess pacēla drauga ķermeni, lūdzās Olimpa dievus viņu nešķirt no drauga, bet pat dievi bija bezspēcīgi. Drauga piemiņai viņi Hermesam dāvāja brīnišķu, no Krokusa asinīm izaugušu ziedu. Ar šiem ziediem saistīti ticējumi. Persijā sievietes gaidībās, lai dzemdības būtu vieglākas, drēbēs nēsāja izkaltētus krokusus. Tie palīdzēja arī mīlas problēmās – lai pieburtu mīļoto, meitenes tos kaisīja ugunī. Jau pirms mūsu ēras no ziedu skarām ieguva zāles ārstniecībai un garšvielu – no dienvidu zemju rudens krokusiem roku darbā iegūtais safrāns ir dārgākā dabiskā garšviela, pasaules gada produkcija ir tikai 300 t , bet visvairāk tos cienīja no ziedu skarām iegūtās dzeltenās krāsas dēļ. Safrānā krāsotas drēbes valkāja grieķu rītausmas dieviete Eosa, Ķīnas likumi tādas atļāva lietot tikai imperatoram. Eiropā krokusus ilgi audzēja praktiskās, ne dekoratīvās nozīmes dēļ, bet tad pie darba ķērās Holandes ziedu selekcionāri, un XVI gs. viņu dārzos uzplauka pirmās trīs dekoratīvās šķirnes.
21.04.2023.