(Raksta nobeigums. Sākums 26. un 29. novembrī)
Kad Latvija Neatkarības karā ir atbrīvota no ienaidniekiem, Meirānu bibliotēkas biedrība atsāk darboties un 1920. gada 6. jūnijā sasauc biedru sapulci.
Uz sapulci ir ieradušies 12 biedri, zināms, ka četri ir miruši, par vēl četriem nav ziņu. Biedrībā iestājas Kārlis Gailītis, Elīze Lāže, Ida Ozoliņa, Oskars Kalve, Arnolds Krēsliņš. 1920. gada 15. augustā biedrība sarīko vienu vakaru Gotlība skolā ar dziesmām, teātra izrādi un saviesīgu vakaru. Rudenī notiek izrāde un saviesīgs vakars "Paukulniekos" un Lubānā Puķu balle – Gotlība skolā. Sāk iepirkt grāmatas bibliotēkai. 1920. gadā atbildīgais bibliotekārs ir Andrejs Radziņš, mantas pārziņi – Arnolds Kamols un Arnolds Krēsliņš. Atsākas miera laika dzīve, palielinās biedru skaits.
1921. gads. Meirānu bibliotēkas biedrības priekšnieks ir lauksaimnieks Oskars Kamols, priekšnieka biedrs – skolotājs Kārlis Gailītis, sekretāres un sekretāra biedra amatā – skolotājas Emīlija Lāce un Elīze Lāže, savukārt Andrejs Radziņš un Juris Mežulis ieņem kasiera un kasiera biedra amatu. Revīzijas komisijā darbojas pagasta darbvedis Jānis Sprincis, kā arī Alberts Korns un Roberts Usiņš. Vēlākie priekšsēdētāji – Oskars Kalve, Kārlis Gailītis.
Pārskatā par 1921. gadu lasām, ka bibliotēkā ir 258 izdevumi latviešu valodā, 52 – krievu valodā, abonēti 6 žurnāli. Grāmatas lasīšanai ņēmuši 44 biedri. Turpina iegādāties jauniznākušās grāmatas, pieņem jaunus biedrus, nolemj iestāties Latvijas kultūras veicināšanas biedrībā par biedru. Biedrība rīko priekšlasījumus, teātra izrādes, saviesīgus vakarus, zaļumu svētkus. Pasākumi notiek Gotlība skolā, "Paukulniekos", "Cērpelniekos", Visagalā, Lubānā un citviet.
Bibliotēka atrodas Gotlība skolā, tur notiek biedrības sēdes. Laika gaitā ir apspriestas dažādas idejas. Biedrības nama celšana, ēkas būve kopā ar citām biedrībām, pagasts piedāvā iespēju biedrībai piešķirt visu Gotlība skolas otrā stāva ziemeļu pusi, to pārbūvējot, bet skolai ierīkot ieeju no dienvidu puses. Tā kā viss prasa krietnu līdzekļu ieguldījumu, atsakās arī no pārbūves idejas, kam bijušas jau skices. Ir arī lēmums biedrības līdzekļus ieguldīt Meirānu piensaimnieku sabiedrības ēkas būvē, kur augšējais stāvs būtu atvēlēts biedrību zāles un citu nepieciešamo telpu ierīkošanai. Saglabājot domu par savu namu, vēlākos gados ir sniegts arī pieprasījums piešķirt zemi.
1920. gadu beigās tiek atzīmēts, ka bibliotēka atrodas pie Latgales robežas un ir daudz lasītāju no Barkavas pagasta, ir lasītāji arī no Lubānas pagasta. 1929. gadā bijis 161 lasītājs. 1930. gadā bibliotēkas lasītāju sastāvs: 29 lauksaimnieki, 31 strādnieks un amatnieks, 10 mācību iestāžu audzēkņi, 11 ierēdņi un brīvo profesiju pārstāvji, dažādi – 19. 1932. gadā par godu biedrības 20 gadu darbības atcerei 17. decembrī nolemj rīkot nelielu pasākumu tikai biedriem un tuviniekiem, lai tas neprasītu daudz līdzekļu. Jāpiemin, ka biedrības 20. darbības gadā ir trīs goda biedri – Jūlijs Ērglis, Elza Ērgle un Andrejs Radziņš. Kopš 1920. gada līdz jubilejai ir sarīkoti 54 dažāda veida pasākumi.
1934. gadā no bibliotēkas izslēdz 24 grāmatas "ar kreisu noskaņojumu un nevēlamu saturu". Iesniegtajos darbības pārskatos piefiksēti bibliotēkas darba laiki un grāmatu izsniegšanas nosacījumi. Piemēram, 1938. gadā bibliotēka ir atvērta 359 dienas, izsniedz uz mājām līdz 8 grāmatām, uz laiku līdz 2 nedēļām, bez maksas, bez galvojuma un bez drošības naudas. Bibliotēkas īpašumā ir 1376 vienības, visvairāk lasa daiļliteratūru, mazāk zinātniska satura literatūru. Bibliotēku regulāri papildina Kultūras fonda dāvinājumi, tai skaitā – abonētie žurnāli.
1939. gadā Meirānu bibliotēkas biedrība maina nosaukumu, turpmāk – Meirānu kultūras biedrība. 1939. gada februārī ir miris ilggadīgais biedrības darbinieks Andrejs Stulpiņš. Nākamā gada pavasarī nolemj A. Stulpiņam Lubānas kapsētā uzstādīt piemiņas zīmi. Ir 1940. gads, nezinu, vai to paspēja izdarīt. 28. jūlijā valdes sēde notiek Meirānu piensaimnieku sabiedrības telpās Degumniekos. Kā nolietojušos izslēdz dažādu inventāru, arī karogu. Ar formulējumu "nolietojušās un nederīgas" izslēdz ļoti daudz grāmatu. Pēdējais lakoniskais sēdes protokols datēts ar 1. augustu.
Jāpiebilst, ka biedrību reģistrācija un pārreģistrācija notiek atbilstoši likumiem. 1921. gada 7. decembrī Meirānu bibliotēkas biedrība ir reģistrēta Rīgas Apgabaltiesā. Kā Meirānu kultūras biedrība tā reģistrēta 1939. gada 15. decembrī. Biedrības pārstāvji ir piedalījušies citu biedrību pasākumos, piemēram, 1929. gadā tā ir uzaicināta uz Barkavas biškopības un dārzkopības biedrības nama zāles iesvētīšanu Stalīdzēnos. Naudas līdzekļi ir ļāvuši sniegt gan aizdevumus privātpersonām un citām biedrībām, gan ziedot. Jau 1913. gadā tā ir ziedojusi Ādolfa Alunāna piemineklim Jelgavā, 1935. gadā – aizsargu nama būvei Madonā. Biedrības pārstāvju vārdi saistās ar Gotlība skolu, Meirānu pagastu, Jūlija Madernieka Zīmēšanas un gleznošanas darbnīcu, Malienas bataljonu, kā arī virkni citu tēmu.
03.12.2024.