(turpinājums no laikraksta 26. novembra numura)
Madonas muzeja krājumā ir 1912. gadā Meirānu pagastā dibinātās bibliotēkas biedrības statūti, un, pētot arhīva dokumentus, atklājas bibliotēkas veidošanas stāsts.
Meirānu bibliotēkas biedrības statūti drukāti Kārļa Ķeirāna spiestuvē Madonā divās valodās – latviešu un krievu, un tie uzņemti Vidzemes guberņas biedrību un savienību sarakstā 1912. gada 26. aprīlī. Biedrības mērķis: "Bibliotēkas lietas veicināšana, savu biedru prāta un tikumiskā izglītība un to iestāžu un personu pabalstīšana, kas darbojas šinī pašā virzienā un kas spraudušas šos pašu mērķus".
1912. gada 3. jūnijā Meirānu pagasta Gotlība skolā (Ošupes pagasta Degumniekos joprojām ir skolas ēka) notiek pirmā biedrības sapulce. Arhīva materiāli liecina, ka pirmie 30 Meirānu bibliotēkas biedrības biedri ir Jūlijs Cīrulis, Eduards Kļaviņš, Berta Kļaviņa, Minna Radze, Leontīne Sproģe, Matilde Dreiškina, Heinrihs Platais, Andrejs Radziņš, Kārlis Krievs, Jānis Kalniņš, Alberts Korns, Marija Kalniņa, Voldemārs Landmanis, Alfrēds Ardovs, Andrejs Spalviņš, Andrejs Arklons, Jānis Līdeks, Roberts Līdeks, Eriks Rubulis, Ernsts Stulpiņš, Jānis Rubulis, Matīss Krēsliņš, Alfrēds Plāte, Juris Plāte, Reinholds Līdeks, Oskars Kamols, Rudolfs Draguns, Jānis Viška, Voldemārs Smalkais, Juris Mežulis. Pirmais valdes priekšsēdētājs ir Oskars Kamols, kasieris – Jānis Viška, valdes locekļi – Rūdolfs Draguns, Jānis Rubulis, Kārlis Krievs un Reinholds Līdeks. Pirmajā gadā biedru skaits palielinās līdz 53.
Pirmais pasākums, protams, ir Meirānu bibliotēkas biedrības atklāšana, un to organizē jūlija sākumā "Paukulniekos" (tagadējais Ošupes pagasts). Pēc publikācijām presē var saprast, ka pasākums nav bijis plaši apmeklēts. Katrā ziņā organizatori piedāvāja gan Andreja Upīša 1911. gadā uzrakstītās lugas "Balss un atbalss" uzvedumu, gan dejas. Par biedrības naudu jau sākumā ir drukātas biedru kartes, nopirktas protokolu grāmatas, kases grāmatas, iegādāts biedrības zīmogs, pirkta tinte, petroleja un citas nepieciešamās lietas, samaksāts apriņķa priekšniekam saistībā ar biedrības apstiprināšanu.
Atklāšanas pasākuma izdevumi ir par telpu īri "Paukulnieku" īpašniekam Krēsliņam, par telpu iekārtošanu Reinholdam Stradam un muzikantiem. Saistībā ar izrādi J. Ozolam Cēsīs ir samaksāts par biļešu un afišu drukāšanu, ir nopirkti 10 lugas "Balss un atbalss" eksemplāri, kā arī samaksāts Andrejam Upītim honorārs 10 rubļi, par sūtīšanu vēl izdevumos 16 kapeikas. Māksliniekam Andrejam Stulpiņam ir samaksāts par parūkām un grima piederumiem.
Protokolu un kases grāmatās var izsekot Meirānu bibliotēkas biedrības lēmumiem, plāniem, pasākumu norisēm, ieņēmumiem un izdevumiem. 12. augustā Meirānu bibliotēkas biedrība „Paukulniekos" sarīko muzikāli literāru vakaru ar mūziku, dziesmām un deklamācijām. Vakara turpinājumā paredzēts arī saviesīgs vakars, un atlikums no pasākuma paredzēts grāmatu iegādei bibliotēkai. Presē ir publicēta ziņa, ka Meirānu pagasta Gotlība skolas skolotājs ir devis telpas bibliotēkai savā dzīvoklī. Var saprast, ka dzīvoklis atrodas skolas ēkā. Par to viņam pārmetis tautskolu inspektors. Inspektora rīcība gan tiek asi nosodīta, tiek piesaukta pat analoģija ar 1906. gada soda ekspedīciju. Pēc citām publikācijām spriežot, tas varētu būt skolotājs Jūlijs Cīrulis, kas citās publikācijās tiek slavēts par atbalstu biedrībai.
No 1913. gada Jurģiem biedrība īrē telpas bibliotēkai Voldemāra Stulpiņa mājās Degumniekos. Vēlāk statistikas pārskatos Latvijas Republikas laikā ir rakstīts, ka bibliotēka ir kopš 1912. gada, bet darbojusies ar pārtraukumiem kara laikā. 1913. un 1914. gadā biedrība turpina iegādāties grāmatas bibliotēkai, abonē žurnālus. Biedrības sēdes notiek Gotlība skolā, sarīkojumus, teātra izrādes rīko "Paukulniekos", Lubānas lauksaimniecības biedrības namā un citviet. 1914. gada Jāņos Lubānā ir viesojies Rīgas Jaunais teātris ar izrādi "Pūt, vējiņi", arī lielākie izdevumi saistās ar šo pasākumu – samaksa aktieriem, viņiem – arī burbuļūdens un alus, telpu īre Lubānas lauksaimniecības biedrības namā.
1915. gadā bibliotēkai vēl iegādājas grāmatas, bet vēlāk bibliotēkas papildināšana nav notikusi. Biedru skaits no 1913. gada ir 74, 99, 68, 36, 43 un 1918. gadā – 72. Grāmatu skaits ir sasniedzis vismaz 350 eksemplārus. Kopumā līdz 1919. gadam biedrība ir sarīkojusi 10 teātra izrādes, 2 muzikāli literārus sarīkojumus, 3 zaļumballes, 3 priekšlasījumus. Bibliotēka visu šo laiku atrodas V. Stulpiņa mājās. Protokoli liecina, ka "1919. gadā komunistu varas laikā biedrības darbība ir pārtraukta un ir atņemta bibliotēka. 1919. gada 3. februārī komunisti ir atņēmuši arī biedrības brīvos līdzekļus". Tos nodod Meirānu pagasta izpildu komitejas loceklim. Vēlāk dažas grāmatas ir dabūtas atpakaļ, bet lielākā daļa ir gājusi zudumā.
(nobeigums sekos)
29.11.2024.