1886. gadā Atlantā (ASV) provizors Džons Pembertons no gāzēta ūdens, cukura, citronskābes un garšvielām „sabrūvēja” brūnu, lipīgu šķidrumu, kam pievienoja kolas riekstus un kokas lapas — īstu kokaīna „bumbu”, kas vēlāk ieguva nosaukumu Coca-Cola.
Iecerēts kā līdzeklis pret galvassāpēm un smadzeņu darbības aktivizēšanai, tas drīz kļuva par iecienītu atspirdzinošu dzērienu. Septiņus gadus vēlāk cits provizors Kalebs Bredhams Ņūbērnas pilsētiņā, cenšoties uzlabot iecienītā sodas ūdens garšu, tam pievienoja kolas riekstus un gremošanas enzīmu pepsīnu, un piedāvāja to kā gremošanu veicinošu līdzekli, sākumā kā Brad's Drink, no 1898. gada – kā Pepsi-Cola, kas vēlāk kļuva par Coca-Cola sīvāko konkurentu. Šodien dzērienos vairs nav kokaīna – 1914. gadā to aizliedza pievienot pārtikai, nav Centrālāfrikas kolas riekstu kofeīna – tā aromāts radīts mākslīgi, nav arī pepsīna. Sākums abiem ražotājiem, šodien jau koncerniem, bija ļoti atšķirīgs: Coca-cola atpazīstamības vairošanai izvērsa vērienīgu reklāmas kampaņu, arī izveidoja oriģinālas forma pudeli, izveidoja plašu izplatīšanas tīklu, Pepsi-Cola cīnījās ar parādiem, tiesas prāvām – un tomēr izdzīvoja. Pārmaiņas atnāca 1930. gadu ekonomiskās krīzes laikā. Coca saglabāja savu mazo pudelīšu cenu 5 centus, Pepsi riskēja, un par tādu pašu cenu tirgoja divas reizes lielākas pudeles. Risks attaisnojās – pircēji „balsoja ar makiem", Coca-cola pirmo reizi sajuta pretvēju. Sākās gadu desmitiem ilgs „Kolu karš". Cīņas notika ne tikai reklāmas un piedāvājuma, bet arī politiskā jomā, iesaistot pat valstu prezidentus. Pepsi reklāmai piesaistīja sportistus, estrādes zvaigznes – tā Maikls Džeksons tika pie 5 milj. USD kontrakta, Coca turējās pie amerikāņu tradicionālām vērtībām, radot, piemēram, Santa Klausa sarkano automašīnu. 1975. gadā Pepsi tirdzniecības centros pircējiem piedāvāja testēt abus dzērienus no anonīmām glāzēm; vairums priekšroku deva Pepsi garšai (redzot dzērienu nosaukumus, rezultāts gan bija pretējs). Arī pārdošanas apjomu analīze liecināja, ka Coca-cola popularitāte krīt. Koncerns steidzīgi spēra pretsoļus, pēc vairāk nekā 19 000 testu radīja jaunu garšas niansi – un pārrēķinājās. Pie iepriekšējās garšas pieradušie pircēji aktīvi protestēja, un pēc 79 dienām ražošanā atgriezās līdzšinējā receptūra. 1959. gada 24. jūlijā PSRS līderis Ņikita Hruščovs bija ieradies ASV izstādē Maskavā, kur tikās ar ASV viceprezidentu Ričardu Niksonu. Hruščovam piedāvāja pirmo reizi nogaršot Pepsi – ja ticam žurnālistiem, viņš izdzēra astoņas pudeles. 1972. gadā Pepsi kļuva par pirmo ASV koncerna preci, ko pārdeva Padomju Savienībā.
15.08.2025.