Ievērojamais 19. gs. izglītības darbinieks, mācību grāmatu autors, ērģelnieks Ādams Tērauds šogad pieminams 190 gadu jubilejā. Sešpadsmit gadu viņš bija Ērgļu draudzes skolas pārzinis, kura darbības laikā skola ieguva labu slavu Latvijā.
Ādams Tērauds dzimis 1830. gada 24. decembrī (pēc v. st. 12. dec.) Nītaures pagasta „Liel-Kļaviņās" kā saimnieka Jāņa dēls. Tēvs mirst, kad zēnam divi gadi. 1837. gadā māte Trīne precas otrreiz ar Jāni Čuibi no Nītaures „Vec-Rozēm". Šajā laulībā piedzimst astoņi bērni.
Ā. Tērauds mācījās Nītaures draudzes skolā un 19 gadu vecumā iestājās Jāņa Cimzes vadītajā Vidzemes draudžu skolotāju seminārā Valkā. Pēc semināra beigšanas 1853. gadā sākās darba gaitas Ērgļu draudzes skolā, kas atradās Ērgļu-Vecpiebalgas lielceļa kreisajā pusē balti nokaļķotā mūra ēkā. Viņš bija skolas pārzinis līdz 1869. gadam, arī Ērgļu luterāņu baznīcas ērģelnieks. „Jurjānu Andrejs skolotāju Tēraudu atzinis par savu pirmo skolotāju mūzikā. Ā. Tērauds vācis tautasdziesmas, sarakstījis mācību grāmatas rēķināšanā, spēlējis klavieres, mācījis klavierspēli saviem skolēniem. (..) Draudzes skolā valdījis možs gars un dziesmas," vēsta ieraksts novadpētnieces Veltas Rozenfeldes 10. burtnīcā. Izslavētā skolotāja dēļ audzēkņi ieradās arī no tālienes. Te mācījies gleznotāja Vilhelma Purvīša tēvs Juris no Zaubes, komponista Emiļa Melngaiļa tēvs Jēkabs no Raunas, dzejnieks Auseklis no Alojas, botāniķis Jānis Ilsters, ārsts un rakstnieks Kārlis Blaus un daudzi citi vēlāk zināmi latviešu inteliģences pārstāvji. LU Akadēmiskās bibliotēkas Retumu nodaļā apskatāmas desmit Ā. Tērauda veidotās mācību grāmatas matemātikā. Strādādams Ērgļos, skolotājs sagatavoja piecas grāmatas, kas tika izdotas Rīgā (piem., „Rēķenu iznākumi no tām uzdošanām, kas uz tāpeles rēķinājamas" (1857), „Mācība galvas rēķenos ar izrādīšanām, izskaidrošanām, uzdošanām un iznākumiem" (1869)). Atzītas par labām, šīs mācību grāmatas tika izmantotas tā laika skolās. Sarakste ar latviešu valodas pētnieku A. Bīlenšteinu liecina, ka Ā. Tērauds interesējies par latviešu valodas gramatiku un pareizrakstības jautājumiem.
Skolotājs pierakstījis Ērgļos dzirdētas tautasdziesmas un pasakas. Gata Ozoliņa grāmatā „Ērgļu vērtums" publicētas piecas pasakas un trīs tautasdziesmas. LNB Reto grāmatu nodaļā Ā. Tērauda devums folkloristikā saglabāts rokrakstā.
1866. gadā Ā. Tērauds nodibina ģimeni. Par viņa dzīvesbiedri kļūst Jūlija Matilde Stalbova no Cesvaines Kārkliem. Ērgļos dzimis dēls, vēlāk bērnu pulciņš papildinās ar četrām meitām. Dēls Vilhelms studējis ķīmiju un medicīnu, bijis ārsts Skujenē, Tirzā, Rīgā.
Nesaskaņu dēļ ar muižkungu Tranzē Ā. Tērauds 1869. gadā atstāja Ērgļus, viņa vietā par skolas pārzini kļuva pusbrālis Jānis Čuibe, arī Cimzes skolotāju semināra audzēknis, kas uz I Vispārējiem latviešu Dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā aizveda trīs Ērgļu kora dziedātājus.
Pēc aiziešanas no Ērgļiem Ā. Tērauds sāka strādāt Cēsu draudzes skolā, bet 1871. gadā tika iecelts par jaundibinātā Vidzemes pagasta skolotāju semināra direktoru Valkā. Tas bija vienīgais seminārs, kurā mācības notika latviešu valodā. Pirms darba uzsākšanas devās uz Vāciju, lai gūtu pieredzi, iepazīstoties ar jauna tipa skolu semināru organizēšanu. Būdams direktors, pasniedza arī vairākus mācību priekšmetus: matemātiku, latviešu valodu, dabas mācību un pedagoģiju. Pēc viņa ierosmes Valkā tika nodibināta paša vadītā pagasta skolotāju atraitņu pabalstu kase, ir bijis arī revīzijas komisijas priekšsēdis Valkas latviešu Viesīgā biedrībā, arī visu triju Valkas bēru kasu direktors, kā arī aktīvs Vidzemes skolotāju konferenču dalībnieks. Muižniecība uz Ā. Tērauda darbību raudzījusies skeptiski, pārmetot, ka direktors seminārā neveicina vācietību, bet semināristos modina latvisku pašapziņu. Kolēģu un audzēkņu vidū Ā. Tērauds bija ieguvis patiesu cieņu un atzinību. Ā. Tērauds semināru vadīja līdz tā slēgšanai 1887. gadā, pēc tam strādāja vairākās skolās Valkā. Viņam bija laba sadarbība ar Jāni Cimzi, kuram palīdzēja kora dziesmu krājuma „Dziesmu rotas" kārtošanā.
Ā. Tērauds miris 1891. gada 25. februārī, apglabāts Valkas Lugažu kapos (tagad Cimzes kapi). 1931. gadā Valkas pilsētas 2. pamatskolai piešķīra Ādama Tērauda vārdu, kas skolas nosaukumā saglabājās līdz 1944. gada novembrim.
22.12.2020.