Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

1941. gada 14. jūnija deportācijas atceroties

REINIS AUZIŅŠ, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs

Autors • 11.06.2020.

1941. gada 14. jūnija deportācijas atceroties
Burtu lielums

14. jūnijā aprit 79 gadi kopš vienas no lielākajām Latvijas iedzīvotāju traģēdijām – 1941. gada 14. jūnija deportācijas.

Pēc PSRS valdības rīkojuma no okupētās Latvijas naktī uz 14. jūniju vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku aizveda no savām mājām. Vīriešus nošķīra no sievietēm un bērniem un atsevišķos vagonos izsūtīja uz attāliem Padomju Savienības apgabaliem. Represijas galvenokārt tika vērstas pret dažādu līmeņu Latvijas inteliģences pārstāvjiem, vadošajiem darbiniekiem, militārpersonām, aizsargiem un skolotājiem. Bija jāpārcieš nedēļām ilgs, mokošs ceļš lopu vagonos un cīņa par izdzīvošanu jāturpina arī galamērķī – Sibīrijā.

Galvenokārt Madonas un apkārtnes (ieskaitot Cesvaini, Lubānu un Gulbeni, kas tajā laikā ietilpa Madonas apriņķī) izsūtītie vīrieši nonāca Sverdlovskas apgabala (mūsdienu Jekaterinburga) Sevurallaga, Ivdeļlaga un Vosturallaga vai Krasnojarskas novada Noriļlaga labošanas darbu nometnēs, bet viņu ģimenes, kuru izsūtīšana tika pamatota ar ģimenes galvas arestēšanu, lielākoties tika nometinātas Krasnojarskas novada Berjozovskas, Ustjjeņisejas, Nazarovas, Abanas un Novosjolovas rajonos, kur strādāja mežrūpniecībā, vietējos kolhozos vai padomju saimniecībās. Daļa Madonas apriņķa iedzīvotāju nokļuva arī Smoļenskas apgabala Juhnovas un Kirovas apgabala Vjatlaga nometnēs vai cietumā Novosibirskā.
No 550 mūsu apriņķa izsūtītajiem iedzīvotājiem gandrīz puse, pārsvarā vīrieši, necilvēcīgajos apstākļos tuvāko gadu laikā gāja bojā vai viņiem tika izpildīts nāvessods. Daži mēģināja bēgt vai tika pārvietoti uz citām, vēl nomaļākām vietām Sibīrijā, bet par daļu cilvēku tālāko likteni pēc izsūtīšanas pat nav zināmu datu.
Tā laika notikumi ir skatāmi arī populārajā latviešu seriālā „Likteņa līdumnieki", kas šobrīd atkal ir vērojams Latvijas Televīzijā. 1941. gada 14. jūnijā no seriālā redzamajām mājām „Kalna Jaunzemiem", kuras šodien daudzi atpazīst ar nosaukumu „Nārbuļi", tika arestēts un aizvests Hugo Birķis, vienīgais no Lubejas pagasta. Šīs mājas 1884. gadā cēla Hugo tēvs Mačs Birķis, tāpat kā seriālā – uz bijušās muižas zemes. Saimniecība tolaik bija 50 ha liela.
Hugo Birķis dzimis 1910. gadā. 1930. gados viņš bija Lubejas pagasta vecākais un aizsargu priekšnieks, kas izrādījās pietiekami, lai iekļūtu Padomju Savienības „sociāli bīstamo elementu" sarakstā. Pa ceļam uz Madonas dzelzceļa staciju, kur jau gaidīja vagonu ešeloni, mašīnā ar H. Birķi vestas arī Sprinču un Lāču ģimenes no Vējavas pagasta. Kā liela daļa latviešu, Hugo Birķis tika nometināts Sibīrijā, Sevurallaga labošanas darbu nometnē, kur 1942. gada 8. septembrī, kopā ar vēl vairākiem citiem latviešiem, nošauts. No vairāk kā 150 Madonas apriņķa vīriešiem, kas nokļuva Sevurallagā, dzīvi palika un savu atbrīvošanas datumu sagaidīja vien nedaudz vairāk par 10.
Ik gadu Madonā 14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, notiek atceres pasākums, arī šogad pie Šķeltā akmens varēsim pieminēt mūsu valsts un novada represētos iedzīvotājus.


12.06.2020.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px