Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Ziema drīz beigsies, bet karš?

ŽEŅA KOZLOVA

Autors • 19.02.2015.

Burtu lielums

Šoziem liels sals Latvijā vairs neatgriezīsies, gaisa temperatūra turpmākajās nedēļās pārsvarā būšot virs nulles. Sinoptiķi prognozē, ka ziema drīz beigsies, bet kā būs ar karadarbību Ukrainā? Turpinoties asinspirtij tās austrumos, palielinās arī nemiers, un trešais pasaules karš vairs nešķiet tik neiespējams kā vēl pavisam nesenā pagātnē.

Politiķi gan mūs mierina, ka Latvijai tiešu Krievijas agresijas draudu nav, bet tai pašā laikā izskatās, ka Minskā panāktais miera plāns ir izgāzies. ASV jau ir apsūdzējušas Krieviju un tās atbalstītos kaujiniekus pamiera nosacījumu pārkāpšanā, to atzīst arī EDSO novērotāji, kuriem prokrieviskie kaujinieki lieguši piekļuvi Debaļceves pilsētai, kas ir nonākusi to kontrolē.
Bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēģina visai pasaulei iestāstīt, ka ar karadarbību Ukrainā Krievijai nav nekāda sakara. Interesanti, vai viņš arī tic tam, ko pats runā, ka Ukrainas armija kaujās Debaļcevē ir zaudējusi „aizstāvjiem, kas vēl vakar bija ogļrači un traktoristi". Bet vai tie tomēr nav Krievijas algotņi jeb „zaļie cilvēciņi"?
Ja Baraks Obama izšķirsies par ieroču piegādi Ukrainai, karadarbība vairs nenotiks tikai Ukrainas teritorijā. Itin drīz tajā var tikt ierautas gan Baltijas valstis, gan Polija un varbūt visa Eiropa. Turklāt šajā situācijā jau nav jādomā tikai par savas valsts drošību vai savas „ādas glābšanu". Vienreiz un iespējami ātri būtu jāizbeidz karadarbība tieši Ukrainas austrumos, lai pārstātu līt nevainīgu cilvēku asinis, lai mātēm nebūtu jāapraud savi dēli, sievām – vīri vai līgavām –
mīļotie…
Arī Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers šonedēļ ir brīdinājis, ka Baltijas valstīm jābūt gatavām visām iespējamām konflikta formām, uzsverot, ka šobrīd nevarētu nosaukt, kurai no tām – konvencionālā kara, kiberkara vai hibrīdkara iespējai – esam vismazāk gatavi, bet ir jāspēj identificēt vājos punktus un jāspēj tos uzlabot.
Un pirmām kārtām tas attiecas uz katras valsts robežu. Kaut jau pagājuši vairāk nekā 20 gadu kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, dabā tā Krievijas pierobežā īsti nav iezīmēta joprojām, neraugoties uz to, ka tā ir arī visas ES ārējā robeža. Labi, ka vismaz tagad ir noticis pavērsiens šai virzienā un valdība nopietni domā par 12 metru platas joslas izveidošanu un zemesgabalu izpirkšanu, jo pretējā gadījumā „x stundā" diez vai būs iespējams piemērot NATO līguma piekto pantu –
uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem, ja nebūs kārtīgi nostiprinātas valsts robežas.
No citu, šai gadījumā Ukrainas, kļūdām ir laikus jāmācās.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px