Pagājušās nedēļas nogalē atminējos anekdoti par raudošo parlamenta deputātu, kurš, kā izrādījās, raud tādēļ, ka „tautai klājas grūti". Iemesls, kādēļ atmiņā atausa šī anekdote, meklējams Saeimas 1. oktobra plenārsēdes balsojumā par Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu nākamajā gadā iesaldēt deputātu algas, līdz ar to nākamgad Saeimas deputāti, gluži kā ministri, parlamentārie sekretāri, valsts kontroliere, tiesībsargs un citas augsta līmeņa amatpersonas tiks pie algas paaugstinājuma, kas deputātu gadījumā ir 157 eiro pie jau esošās 2448 eiro lielās algas.
Pēc tam, kad ar aicinājumu solidaritātes vārdā Saeimas deputātu un citu valsts amatpersonu algas nākamgad nepaaugstināt bija nācis klajā Valsts prezidents Raimonds Vējonis un arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, argumentējot NA ierosinājumu iesaldēt deputātu algas, norādīja, ka deputātu pirmais un galvenais uzdevums ir rūpēties par vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām nākamgad algas vai ienākumu pieaugumu neredzēt, šķita, ka balsojums Saeimā varētu būt pozitīvs. Balsojums parādīja, ka deputāti vispirms tomēr domā par sevi un tad citiem.
„Par" deputātu algu iesaldēšanu balsoja 24 Saeimas deputāti, „pret" – 12, atturējās – 26, bet vēl 22 pauda savu attieksmi pret jautājumu, balsojumā nemaz nepiedaloties. No algu iesaldēšanas atbalstītājiem vairākums bija Nacionālās apvienības, „No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienības frakciju deputāti.
No likumiskā skatpunkta viss ir kartībā. Šobrīd spēkā esošais Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz Saeimas deputātu algas piesaisti aizpagājušā gada vidējai algai valstī ar koeficientu 3,2 un vidējās algas kāpumu, un tas nozīmē, ka 2016. gadā deputāta algai jāpieaug par 157 eiro. No morāli ētiskā viedokļa viss nav tik vienkārši. Jau budžeta veidošanas fāzē ir ieskanējušās runas par gaidāmo konsolidāciju un līdzekļu apcirpšanu. Arī IKP pieauguma prognozes nav rožainas, tas liek bažīties, vai iedzīvotāju ienākumi nākamgad pieaugs. Protams, aicinājumu solidarizēties ar tautu un necelt algu var vērtēt kā populistisku, jo ietaupītie 700 000 eiro uz kopējā budžeta fona nav iespaidīga summa. Iespējams, aicinājums ļaus kādam politiķim nopelnīt uz nākamajām vēlēšanām plusiņus. Tomēr man svarīgāk būtu no pašiem deputātiem dzirdēt sava darba izvērtējumu un pamatojumu, kādēļ viņiem pienākas lielāka alga. Jā, ir likumā iestrādāts koeficients, ar kuru saskaņā alga jāceļ, taču vai nebūtu jauki, ja arī paši deputāti spētu pamatot, par kādiem labi veiktiem darbiem viņiem pienākas algas pielikums?