Esam pieraduši, ka savu dzīvi mērām gada izteiksmē — mēnesis pēc mēneša: pavasari nomaina vasara, seko rudens, tad ziema, un — skat — gads atkal apkārt. Sava laika skaitīšana ir skolēniem un studentiem, kam atskaites punkts ir 1. septembris.
Savs atskaites punkts ik pēc četriem gadiem ir Saeimas politiķiem. Var to saukt gan par sējas, gan ražas laiku — kā uz to paskatās. Mums, vēlētājiem, tas varētu būt sējas laiks, jo mēs visi vēlamies baudīt labu ražu un gaidām, lai ievēlētie deputāti strādātu valsts un tās iedzīvotāju labā, lai Latvija spētu iziet no krīzes. Savukārt daudziem tagadējiem Saeimas deputātiem atkārtotas ievēlēšanas gadījumā — ražas laiks, jo viņi būtu ieguvuši vēlētāju uzticības garantu vēl uz četriem gadiem. Vai tas tā notiks, rādīs laiks, un īpaši ilgi jau vairs nav jāgaida. Līdz 10. Saeimas vēlēšanām 2. oktobrī palikušas apaļas 6 nedēļas.
Arvien biežāk plašsaziņas līdzekļos parādās reklāmas, kas cenšas pēc iespējas trāpīgāk uzrunāt potenciālo vēlētāju, jo, lai cik tas triviāli arī būtu, tieši reklāmas, ja tās mērķtiecīgi un regulāri skan kaut vai fonā, gluži neapzināti ietekmē cilvēka izvēli, un, ja vēl pieņem sociologa un sociālo pētījumu centra „Latvijas fakti” vadītāja Aigara Freimaņa apgalvojumu, ka apmēram 45 procenti vēlētāju ir politiķu manipulējamā masa jeb cilvēki, kuri politiku uztver kā komunikācijas produktu, nevis procesu, kas būtu jāanalizē, tad komentāri lieki.
Nekādu lielo priekšstatu nedod arī partiju pirmsvēlēšanu programmas, jo tajās lielākoties savirknētas skaistas frāzes un nekonkrētība. Tieši par to runa bija arī „Kas notiek Latvijā?” rudens pirmajā raidījumā, kas bija veltīts partiju priekšvēlēšanu piedāvājumu apspriešanai un kurā diskusijas dalībnieki centās dot savu redzējumu, pēc kā viņi vadās, izvēloties, par ko balsot: vai tā būtu orientācija uz Rietumiem vai Austrumiem, līdzšinējās darbības izvērtēšana, nacionālais jautājums, utt. Taču tā vien šķiet, ka šāda iedziļināšanās būs mazākās vēlētāju daļas prerogatīva. Pārējie, iespējams, vadīsies pēc sliktākā scenārija un ļausies mirkļa emocijām. Bet par tām tiek rūpīgi gādāts. Piemēram, nesenajos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā, kur svētceļniekiem un visiem pasākuma dalībniekiem tika dalītas svētku programmas, kurās pēdējā bija tikai kā piekabe Kristīgi demokrātiskās savienības priekšvēlēšanu programmai un tautas aptaujai. Savukārt apvienība „Par Labu Latviju” rīkojās humānāk, bez maksas piedāvājot ūdens veldzi no speciālām pudelēm, kuras rotāja „Par Labu Latviju” uzlīmes. Gluži kā pirms 15 gadiem, kad Zīgerists vēlētājus centās uzpirkt ar banāniem…
Autors: Baiba Miglone
Autors: Baiba Miglone