Oktobris, lietaini, sniegaini, miglaini rudeņodams, kopā ar 9. Saeimu nupat no mums atvadās. Rudens miglā pamazām izzūd aizejošo tēli, atstādami pa asarai ceļmalas peļķēs. Nešķirojot tos, kas aiziet, vīlušies par nespēju piepildīt savas labākās ieceres mūsu tēvzemes labā, jo politikā laiks miglojies ne tikai rudenī, jāaiziet arī vienam otram tikai sēdētājam, vienam otram tikai daiļrunātājam.
Tas nu ir noticis, tā sacīt, ko tur vairs. Bēdāties nav pamata, jo krietna daļa iesēdēto tradīciju glabātāju taču ir palikusi. Kā dzirdam, laba daļa klātnākušo, šķiet, būs tikai sēdētāji, jo esot problēmas ar latviešu valodu. Rodas cerības, ka būs valdībai paklausīgs, mūsu pašu sabīdīts deputātu kopums. Lai nedod Dievs, ka galīga neSaeima.
Caur dažādu politbrālību īssavienojumu sprakšķiem izšķīlušies nākamo ministru portfeļi. Gan vēl varbūt ar miglā paslēptu kādu jautājuma zīmi, bet kopumā – izšķīlušies. Kopā ar amnēziju jau viena pirmsvēlēšanu solījuma sakarā, ka PVN netiks celts. Jūtams, ka pat no iepriekšējām kļūdām mācība nav gūta. Šī zīme rāda, ka nākotnē migla, kas sevī jau slēpj ne vienu vien prettautisku rungu, nokritīs pār mūsu galvām. Ko padarīt, ja valsts dārziņā gandrīz visi tie paši āži un kazas to Latvijas kāpostu lauku lupināt taisās. Tās vēlētāju cerētās jaunās sejas te nevar parādīties, jo amatiem pieskaņo kaut kam vēlamos, bet nemeklē zinošākos.
Tā nu iznāk, ka visi ezīši bradā pa neskaidrības miglu. Tur atskanošie īssavienojumu sprakšķi, par spīti dažādiem presē izskanējušiem apgalvojumiem par mega stiprām brālībām un līdz ar to visai neskaidrām patiesībām pieņēmumu līmenī, neko pilnībā izprotamu neuzrāda. Migla paliek migla. Jācer, ka visi tomēr neaizmaldīsies.
Jā, kāds var arī pārmest, ka to miglu redzu pārāk blīvu. Bet ielūkojieties lielākajā daļā seju, kas no šīs miglas tik cerīgi raugās saules apmirdzēto sēdbeņķu virzienā.
Lielākoties tās ir visai drūmas, nervozas, paštaisnību kā vienīgo patiesību atrādošas. Televīzijas ekrānam tuvplānā nu nekādi nevar noslēpt to, ko varbūt arī nevēlas parādīt. Tu, cilvēks, skaties un nevilšus domā – tur priekšā arī milzīgs miglājs rādās, jo, lai kādi arī sasēdīsies ap galdu, nākamā budžeta galdsegai tas būs jāapklāj un tauta tomēr pie elpošanas jāatstāj.
Ar jaunās nedēļas pirmo dienu sāksies šā gada pirmspēdējais mēnesis. Sāksies jauns četrgades cikls mūsu valsts, visu mūsu dzīvē. Gribas jau cerēt, ka vēsie rudens vēji vēl pirms ziemas aizslaucīs miglu, pa kuru neziņa peras, un izvēdinās no vienas otras galvas savtības putekļus.
Autors: OĻĢERTS SKUJA